Ja šis skolēns varēs stundu laikā lietot vairākus intelekta veidus, iespējams, viņš ar lielāku interesi gatavosies nākamajai stundai, zinādams, ka ar kādu no uzdevumiem noteikti tiks galā. Šo pieeju var izmantot arī uzvedības un disciplīnas problēmu risināšanai. Piemēram, ja skolēnam ar uzvedības problēmām vadošais valodnieciskais intelekts, tad problēmu var atrisināt sarunu ceļā, skolēnu jāmudina lasīt atbilstošas grāmatas, kurās atrodami ieteikumi šādu problēmu risināšanai, skolēnam jāmāca veidot “iekšējais dialogs”, lai attīstītu paškontroli. Protams, jāņem vērā skolēna vecums un izpratnes līmenis, lai informācija būtu saprotama. H. Gārdnera piedāvātais modelis ir gana interesants, taču tas nav īpaši plaši izmantots, jo paredz nopietnu un rūpīgu skolēnu izpētes darbu. Biežāk skolotāji izvēlas pierasto un efektīvo kognitīvo mācību modeli. Un tāpēc es par to modeli centīšos šajā darbā izanalizēt.