SECINĀJUMI
Laboratorijas darba mērķis ir sasniegts. Nolasot gadskārtu un vēlīnās koksnes daudzumu datus, aprēķinot sagaidāmo stiprību spiedē , aprēķinot koksnes paraugu blīvumu, pārrēķinot to koksnei ar 12% mitrumu, nosakot spiedes stiprību paralēli šķiedrām un pārrēķinot to koksnei ar 12% mitrumu, nosakot spiedes stiprību perpendikulāri šķiedrām un lieces stiprību un pārrēķinot to koksnei ar 12% mitrumu ir apgūti koksnes testēšanas veidi. Atbilstoši darba uzdevumiem var secināt, ka:
1. Palielinoties vēlīnās koksnes daudzumam koksnes šķērsgriezumā palielinās tā sagaidāmā stiprība spiedē, jo tieši no vēlīnās koksnes daudzuma ir atkarīga koksnes stiprība spiedē. No nolasītajiem datiem tika aprēķināts, ka 3. paraugam vēlīnās koksnes daudzums ir 10%, 4. paraugam 15%, bet 5. paraugam 20%. Tādējādi, teorētiski skatoties, 5. paraugam vajadzētu būt spiedē visizturīgākajam, konkrētā parauga teorētiskā stiprība spiedē tika aprēķināta 49,19 MPa liela.
2. Koksnes blīvums visiem 6 paraugiem tika aprēķināts ar dažādām vērtībām. Pie standarta 12% mitruma iegūtie rezultāti svārstās no 506,83 līdz 602,79 kg/m3, kas 5 no 6 paraugiem sakrita ar literatūrā dotajiem vidējiem 420-590 kg/m3. Šāda blīvumu atšķirība izskaidrojama ar to, ka koksne ir anizotrops materiāls, tādējādi materiāla īpašības dažādos virzienos ir dažādas. Tāpat izpētot literatūru var secināt, ka blīvums stumbra apakšējā daļā ir lielāks par vidusdaļas vai galotnes koksnes blīvumu, kas var būt par pamatu šādām atšķirībām.
3. Robežstiprība paralēli šķiedrām pie 12 % mitruma bija attiecīgi 21,01 un 25,6 MPa, kas nesakrita ar teorētisko noteikto spiedes stiprību pēc vēlīnās koksnes daudzuma priedi, tomēr sakrita ar literatūras datiem par priedes stiprību (19 – 48 MPa), tāpat jāsecina, ka palielinoties koksnes mitrumam samazinās koksnes stiprība, jo aprēķinot spiedes stiprību paralēli šķiedrām pie 9% un 10 % robežstiprība bija lielāka. Tas arī attiecas uz spiedi perpendikulāri šķiedrām un lieci.
…
