Kolektīvais un individuālais anarhisms

Viens no pirmajiem anarhisma idejas pamatlicējiem 19.gs. bija kolektīvā anarhisma atbalstītājs Pjērs Žozefs Prudons (1809.-1865.). Slavenību Prudonam atnesa viņa 1840.g. publicētais darbs “Kas ir īpašums? Domas par tiesību principu un valsts varu”. “Kaut arī es esmu liels kārtības cienītājs – raksta Prudons savā grāmatā, - es esmu anarhists pilnā šā vārda nozīmē”. Ar anarhiju tika saprasta visu veidu cilvēka apspiešanas izskaušana, valdošajam mazākumam izdevīgās “politiskās konstitūcijas” aizstāšana ar “sociālo konstitūciju”, atbilstošu taisnīgumam un cilvēka dabai.

Prudons uzskatīja, ka dabiska cilvēku dzīves forma ir sabiedrība, kas balstās uz darba dalīšanu, cilvēku vienlīdzību, savstarpējo apmaiņu ar pakalpojumiem un darba rezultātiem, kā arī uz līgumiem, darbaļaužu brīvām apvenībām. Tā ir cilvēku individuālās intereses un sabiedrības ekonomiskos spēkus līdzsvarā uzturoša, saskaņojoša “sociālā konstitūcija”. Šādai brīvības un vienlīdzības konstitūcijai ir jānodibinās dziļa sociāla apvērsuma rezultātā. …