8. Kura piesaiste Eiropas Savienībā noteikta par izšķirošo apstākli?
Par izšķirošo apstākli Eiropas Savienībā noteikts domicils 1968.gadā Briseles konvencijā par jurisdikciju un tiesas spriedumu piespiedu izpildīšanu civilajās un komerciālajās lietās.
Pēc šīs konvencijas domicils izšķir gan to, vai pielietojami šīs konvencijas noteikumi, jo to pielieto, ja atbildētāja dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā, gan to, kura valsts iegūst jurisdikciju lietā, tas ir – lieta piekrīt tās valsts jurisdikcijai, kurā atbildētājam ir pastāvīga dzīvesvieta.
9. Ja piemēro materiāltiesisko metodi, vai ir jāvēršas pie kolīziju normas?
Kolīziju normas iedarbojas uz tiesību subjektu nevis tieši, bet gan ar attiecīgās valsts materiālo normu starpniecību. Šo normu pielietošana starptautiskajās privāttiesībās nenovērš pašas likuma kolīzijas, taču tās atļauj tiesām un arbitrāžām darboties šo kolīziju apstākļos un dod iespēju īstenotārvalstu tiesu lēmumus valstīs, kuru likumdošana nesaskan ar tiesas valsts likumdošanu.
Valstu uzdevums ir vispirms noteikt savu materiālo normu darbības teritoriālo sfēru un tikai pēc tam atrunāt, kad un kā pielietojamas ārvalstu materiālo tiesību normas.
10. Kāda pastāv principu sistēma, pēc kuras izvēlas piesaisti konkrētam likumam?
Starptautiskajās privāttiesībās pastāv principu sistēma, pēc kuras izvēlas piesaisti konkrētam likumam:
• Lex fori – tiesas valsts likums- nosaka, ka vispirms piemērojami likumi, kas ir spēkā tiesas valstī (CL 3.pants).
• Lex contractus – gribas autonomija vai kontraktā noteiktais likums – noskaidrot saistību tiesības un pienākumus, kas izriet no līgumiem un jāapsver, ko kontrahenti gribējuši (CL 19.pants).
• Lex loci actus – akta noslēgšanas vietas likums (CL 11.pants).
• Lex patriate – pilsonības vai tēvzemes likums (CL 11.panta 2.daļa).
• Lex domicilii – Domicila likums (CL10.pants).
Tiesību principu ziņā Latvijā apgūst 5 galvenās nozares – konstitucionālās, cilvēktiesības, civiltiesības, krimināltiesības un administratīvās tiesības.
