Konfliktu veidi
Konflikti ir dažādu veidu:
Personu jeb iekšējie – pašā cilvēkā notiek pretēju vēlmju sadursme, piemēram, jums bija jāizdara kāds darbs, bet jūs aizgājāt uz basketbola spēli. Jūsu mīļā komanda zaudēja, un darbus jūs nepaveicāt.
Starppersonu jeb ārējie – pretējas vēlmes, uzskati un mērķi ir atsevišķie cilvēkiem vai cilvēku grupām. Iekšējo konfliktu tipoloģiju visplašāk ir izstrādājis amerikāņu psihologs K. Levins. Viņš nosauc četrus šādus iekšējo konfliktu veidus.
Aproach — aproach (tuvošanās — tuvošanās). Konflikts rodas, kad cilvēkam ir divi vienlīdz labi un vienlīdz vēlami mērķi. Klasisks piemērs šeit ir Buridana ēzelis, kas, stāvot starp divām siena kaudzēm, esot tomēr nomiris badā. Cilvēks lielākoties nav ēzelis un tāpēc atrisina šo konfliktu darbībā, parasti izvēloties to mērķi, kurš ir tuvāk.
Aproach — avoidance (tuvošanās — novēršanas). Konflikts rodas tad, ja viens un tas pats mērķis cilvēkam ir gan vēlams un patīkams, gan nevēlams un nepatīkams. Pie šī veida konfliktiem pieder visi "saldie" grēki — smēķēšana, alkohols, gadījuma dzimumsakari. Cilvēks šo konfliktu atrisina, akcentējot vēlamo un patīkamo mērķa aspektu un izliekoties neredzam otru aspektu.
Avoidance — avoidance (novēršanās — novēršanās). Konflikts rodas, kad cilvēkam ir divi vienlīdz "nepatīkami mērķi un viņam nākas izvēlēties starp diviem ļaunumiem mazāko". Šo konfliktu cilvēks parasti pārdzīvo, apstākļu spiests. Piemēram, viņam nākas izšķirties — iet uz obligātu apspriedi un "nīkt" garlaicībā vai neiet uz apspriedi, bet rīt saņemt no priekšnieka brāzienu. Konflikts tiek atrisināts, izvērtējot abus
ļaunumus.
DouMe aproach — avoidance (dubulta tuvošanās — novēršanās). Konflikts rodas, kad cilvēkam ir divi mērķi, kuri abi ir gan vēlami un patīkami, gan nevēlami un nepatīkami. Klasisks piemērs, ko sniedz pats K. Levins, ir resna cilvēka izvēle starp kūku, kas ir garšīga, bet trekna, un burkānu, kas nav trekns, bet nav arī garšīgs. Konflikts parasti tiek atrisināts spontāni. [2.]
