Konflikta situācijas novērtējums un tā izkropļošanas veidi:
1. Eksistē objektīvs konflikts, bet pretējās puses situāciju novērtē kā bezkonfliktu. Tādā gadījumā: pretruna nobriest, konflikts padziļinās.
2. Objektīvi konfliktsituācija eksistē, bet oponenti apzināti izvairās konfliktu risināt. Situācija arī pasliktinās.
3. Konfliktsituācija neeksistē, taču oponenti, maldīgi novērtējot pretrunas, uzsāk tā saukto viltus konfliktu.
4. Objektīvi eksistē konfliktsituācija, taču konflikta oponenti pieder pie deriatīvajiem tipiem, viņu rīcība ir neadekvāta konflikta situācijai.
Konflikta situācijas izkropļota izvērtēšana.
- Visbiežāk, izvērtējot konflikta situāciju, tiek veidotas stereotipiskas shēmas ar mērķi konfliktu atrisināt pēc iespējas ātrāk.
- Izvērtējot konflikta situāciju, tā tiek iekļauta polāros vērtējumos (balts vai melns).
- Tiek izvirzīti kategoriski vērtējumi gan uz sevi, gan uz oponentu.
Motīvu izkropļošana.
- Pašmotivācija visbiežāk tiek novērtēta kā pareiza un ideālistiska. Oponenta motivācija tiek novērtēta kā nekorekta, neīsta, karjeristiska, saistīta ar materiālistisku mērķu sasniegšanu.
Oponenta rīcības izkropļots novērtējums, vienlaicīgi atzīstot motīvu objektivitāti.
- Izkropļota oponenta rīcības uztvere (juridiski nepareiza, nepamatota, kļūdaina). Paša rīcība – psiholoģiski tiek motivēta:
- Es rīkojos pareizi, jo uz mani gulstas liela atbildība;
- Es rīkojos pareizi, tāpēc ka man nav citas izvēles;
- Man ir taisnība un tāpēc es rīkojos pareizi.
Oponents kā personība.
Oponenta personība tiek veidota pēc ienaidnieka tēla principa (negatīvās īpašības). Uz šī ienaidnieka tēla fona pie pašnovērtējuma sāk dominēt tikai sava rakstura pozitīvās īpašības.
Kas nosaka izkropļojumus?
…
