Iekšpersonisks konflikts – konfliktā ir viens cilvēks (cilvēks konfliktē pats ar sevi). Pastāv trīs iekšpersonisko konfliktu veidi:
1) Vajadzību konflikts – mūsu vajadzības var stāties viens otram pretī un pamudināt mūs uz atšķīrīgām darbībam. Dažkārt mēs vienlaikus gribam pretrunīgās lietas un tāpēc nevaram darboties. Piemēram, bērns grib apēst konfekti. Bet māte prasa viņu atdot šo konfekti viņai. Tādā gadījumā bērns gribētu apēst šo konfekti un vienlaikus atdot to mātei. Viņš izjūt vajadzību konfliktu un sāk raudāt.
2) Konflikts starp vajadzībām un sociālām normam – ļoti stipra vajadzība var sadurties mums iekšā ar piespiedu imperatīvu. Neatkārīgi no tā, vai mēs šai vajadzībai piekāpsimies vai nē, situācija top par konfliktu.
Freida terminoloģijā pretrunas, kas izraisa doto konflikta veidu – tas ir pretrunas starp Id un Super-Ego. Id – Libido – mūsu tieksme, apmierinot tos samazinās spriedze un mēs gūstam balvu. Super-Ego – iekļauj morāles normas, aizliegumus un apbalvojumus. Tas ir ierobēžotājs – idealizēti vēcāki, tikumiskais regulators – kultūras vērtības normas.
3) Sociālo normu konflikts – cilvēks vienlaikus izjūt vienādas spriedzes no divām pretējām sociālajām normām. Pagatnē duelis, kas bija aizliegta ar baznīcu, bija vienīgs, sabiedrībā atzistams līdzeklis apvainojuma noņemšanai un sava goda renovēšanai. Konfliktsituācija ticīgām cilvēkam – pretrunas starp klasu un reliģisko parādu.
Ancupova un Šipilova darbā izdala septiņus konflikta veidus:
1) Motivāciju konflikts – tas ir konflikti starp neapzinātiem centieniem, starp centieniem uz apveltītu un drošību, starpo divām pozitīvām tendencēm.
2) Tikumīgs konflikts – konflikts, kas bieži sauc par morālo vai normatīvo konfliktu. Tas ir konflikts starp velmem un parādu, starp moraliem principiem un privatām pieķeršanām.
3) Nerealizētas velmes konflikts jeb nepilnvērtības kompleksa – tas ir konflikts starp personas velmēm un realitāti, kas bloķē šo vēlmju apmierināšanu. Dažkārt to traktē kā konflikts starp ‘gribu būt tāds kā viņi’ un neiespējamībai šo vēlmi realizēt. Tas var rasties fiziskas cilvēka neiespējamības īstenot šos centienus rezultātā. Piemēram, neapmierinātības ar savējo ārieni vai fizisko datu dēļ.
4) Lomu konflikts – tās izpaužas pārdzīvojumos, kas ir saistīti ar neiespējamību vienlaikus realizēt dažas lomas (starplomu iekšpersoniskais konflikts), kā arī ar atšķirīgu prasību saprašanu, ko uzrāda pati personība vienas lomas izpildīšanā (iekšlomu konflikts). Starplomu iekšpersoniskā konflikta piemērs var būt situācija, kad cilvēku, ka organizācijas līdzstrādnieku lomā prasa pastrādāt virsstundas, bet tēva lomā viņš grib vairāk laika pavadīt ar savu bērnu. Par iekšlomu konflikta piemēru var būt situācija, kad ticīgam cilvēkam tēvzemes aizsargāšanai vajag ņemt rokās ieroci un iet uz karu nogalināt.
5) Adaptācijas konflikts – šīm konfliktam ir divas nozīmes. Plašā nozīmē viņš tiek saprasts kā konflikts, kas radās uz līdzsvara pārkāpuma bāzes starp subjektu un apkārtēju vidi, šaurā nozīmē — kā konflikts, kas radās sociālās vai profesionālās adaptācijas pārkāpuma procesā. Tas ir konflikts starp prasībām, kurus īstenība uzrāda personībai, un ar paša cilvēka iespējām (profesionālājiem, fiziskājiem, psihiskājiem).
6) Neadekvātā pašnovērtējuma konflikts – rodas šķīrtību starp personības pretenziju dēļ un savo iespēju novērtējumu. Tā rezultāts ir paaugstināti uztraukumi, emocionālais sasprindzinājums un noraušanas.
7) Neirotisks konflikts – tas ir ilgstošā laika saglabājošās parasta iekšperoniska konflikta rezultāts, kas ir raksturojams ar augstāko sasprindzinājumu un iekšējo spēku pretcīņu un personības motīvu.
Konflikta cēloņi:
1) Iekšēji cēloņi, kas sakņojas pašas personības pretišķībās;
2) Ārēji cēloņi, kuras ir atkarīgas no personības stāvokļa sociālā grupā;
3) Ārēji cēloņi, kuras ir atkarīgas no personības stāvokļa sabiedrībā.
Iekšēji cēloņi, kas sakņojas pašas personības pretišķībās
• pretrunas starp vajadzībām un sociālām normam;
• motīvu, interešu un prasību pretrunas (gribas aiziet uz kino, un ir jāsagatavojas semināram);
• sociālo lomu pretrunas (vajag aizkāvēties darbā, lai izpildītu steidzamo pasūtījumu, un pastaigāties ar bērnu);
• sociālo vērtību un normu pretrunas – kā savienot kristietības vērtību „nenogalina” ar tēvzemes aizsargāšanas cīņas laukā parādu.
…
