21. Komunikatoru ietekmējošie ārējie faktori (spiediena elementi) - Reālās ietekmes; Žurnālistu subjektīvi izjustās ietekmes; Kas ietekmē vairāk: Realitāte (Stabila dzīve vai krīze; Sabiedriski politiskā iekārta; Urbanizēta vide vai dzīve tundrā; Daudz noziedzības vai sociāli nodrošināta dzīve), Auditorija (Analfabētu sabiedrība; Izsmalcināti aristokrāti; Pilsoniski aktīvas auditorijas; Uz izklaidi, sensācijām un vardarbīgu saturu orientētie; Grib visu viedokļu spektru; Ātri, īsi un nešaubīgi), Sociālais spiediens (Mediju likumdošana; Partijas līdera zvans; NVO - Vecāki pret vardarbību TV; Delna, Providus – iespējamās slēptās reklāmas), Ekonomiskais spiediens (Īpašnieki (ātrāk, lētāk); Reklāmdevēji; Ziņu aģentūras; Arodbiedrības).
22. Komunikatora izpēte Latvijā. – Latvijā pēta kursa, bakalaura, maģistra darbos, A. Dimants, I. Šulmane. 1998.g. kvantitatīva aptauja; 2006./2010.g dienas laikrakstu žurnālistu dziļās intervijas; Profesionālo un citu identitāšu mijiedarbība.
Divu informācijas telpu problēma: 2 info telpas ar lielu citas valsts (Krievijas) informatīvās telpas ietekmi.
Sekas: viens un tas pats vēstījums tiek dažādi saprasts un interpretēts dažādajās auditorijās, tādejādi neveicinot vienotas info telpas izveidi.
2telpas uztur: vēlme saglabāt savu vēlētāju loku, paust noteiktu ideoloģiju, balstīt kādu ekonomisku grupējumu intereses, mediju darbinieku ieinteresētība nodarboties ar žurnālistiku savā dzimtajā valodā. Nav attaisnojušies mēģinājumi radīt tulkotās avīzes vai daidžestus. Dominē VS, kura orientēta uz nepilsoņiem, nostaļģiju pēc padomju vai cariskās impērijas, sociālistiskām idejām. Vārguļo Telegrāfs, kurš vairāk orientēts uz pilsoņiem, jaunāku auditoriju, centriskāku politiku.
Pētījumi
80.gadu beigās pirmie pētījumi. Pārsvarā dažādi bakalaura un maģistra darbi, Latvijas žurnālistu reprezentatīva aptauja (1998) - “Daudzveidība”. Aptaujas rezultāti: Vispārēji dati: 42% vīriešu; 58% sieviešu. Vairāk nekā puse – jaunāki par 31 g. 59 % žurnālistu sākuši strādāt pēc 1991.g. Motivācija: Nejaušība – 42%
Vislielākās atšķirības starp latviešu un krievu žurnālistiem – Latvijas sabiedriski politisko norišu vērtējumā. Mediju lomas izpratne: krievu žurnālisti biežāk nekā latviešu žurnālisti uzsvēruši, ka mediju loma ir kritizēt varu un ietekmēt cilvēku uzskatus
Kā žurnālistu neatkarību ietekmējoši faktori abās žurnālistu kopienās visbiežāk minēta pašcenzūra, seko izdevēja politika un galvenais redaktors
Žurnālistu atbildes liecina, ka žurnālisti savu lomu vairāk izprot kā dienas kārtības veidošanas, kritikas, kontroles un socializācijas funkciju, nevis informētāja lomu.
Ja politiķu signāli būtu citi, arī informatīvajā telpā būtu cits klimats
Secinājums: Vienotas diskursīvās telpas trūkums, kas būtu kopīga abām lingvistiskajām sabiedrībām, neveicina dialogu starp šīm publikām un kavē integrācijas procesu sabiedrībā.
…
