Lietuva ir valsts A-Eiropā. PSRS sastāvā tā atradās no 1940.-1991. gadam, taču demokrātiski pārveidojumi valstī sākās jau 1988. gadā. 1990. gada 11. martā Lietuva deklarēja valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Lietuvas Republikas konstitūcija.
Lietuvas konstitūcija tika pieņemta tautas referendumā 1992. gada 25. oktobrī. Par Konstitūcijas sastāvdaļu uzskatāmi arī:
1)1991.gada 11. februāra konstitucionālais likums “Par Lietuvas valsti”;
2)1992.gada 8.jūlija konstitucionālais akts “Par Lietuvas Republikas nepievienošanu bijušās PSRS austrumu savienībām”.
Valsts iekārta.
Saskaņā ar spēkā esošo Konstitūciju, Lietuva ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnās varas avots un nesējs ir Lietuvas tauta, kas savu varu īsteno vai nu tieši, piedaloties referendumā vai vēlēšanās, vai arī netieši – ar demokrātiskā ceļā vēlētu tautas pārstāvju starpniecību.
Valsts varu Lietuvā realizē Seims, Valsts Prezidents, valdība un tiesas.
Konstitūcija nosaka, ka valsts dzīves svarīgākie jautājumi tiek risināti referenduma ceļā. Likumā noteiktajos gadījumos referendumu nozīmē Seims. Tas tiek nozīmēts arī gadījumā, ja to pieprasa ne mazāk kā 300 000 balsstiesīgie Lietuvas pilsoņi.
Lietuvas Seims.
Seims Lietuvā realizē likumdošanas varu. Lietuvas Parlaments ir vienpalātas Parlaments, kura sastāvā ietilpst 141 Seima loceklis. Deputāti tiek ievēlēti vispārīgās, tiešās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās uz 4 gadiem.
Par Seima locekli var tikt ievēlēts Lietuvas Republikas pilsonis, kurš nav saistīts ar pienākumu vai zvērestu kādā no ārvalstīm, pastāvīgi dzīvo Lietuvā un uz vēlēšanu dienu ir sasniedzis 25 gada vecumu.
Seims ik gadu sanāk uz 2 kārtējām sesijām – pavasara un rudens sesiju. Ārkārtas Seima sesijas ir tiesīgs sasaukt Seima priekšsēdētājs un atsevišķos gadījumos arī valsts Prezidents.
Lietuvas Seims realizē sekojošas pilnvaras:
1)realizē likumdošanas funkciju;
2)apspriež un pieņem Konstitūcijas grozījumus;
3)pieņem lēmumu attiecībā uz referenduma rīkošanu;
4)atbalsta vai noraida premjerministra kandidatūru, kuru Seimam stāda priekšā Valsts Prezidents;
5)izskata premjera iesniegto un sastādīto valdības programmu, pieņem lēmumu attiecībā uz tās apstiprināšanu;
6)pēc premjerministra ieteikuma izveido vai likvidē ministrijas;
7)uzrauga valdības darbību, var izteikt neuzticību premjerministram vai atsevišķam ministram;
8)ieceļ Konstitucionālās tiesas un Augstākās tiesas tiesnešus un šo tiesu priekšsēdētājus;
9)ratificē un denonsē starptautiskos līgumus;
10)nosaka valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu u.c.
Likumdošanas iniciatīva Seimā ir:
Seima locekļiem;
Valsts Prezidentam;
Valdībai.
Likums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojis klātesošo deputātu vairākums. Likums stājas spēkā pēc tam, kad to parakstījis un oficiāli izsludinājis Valsts Prezidents. Pēc Seimā pieņemtā likuma saņemšanas Prezidentam 10 dienu laikā likums vai nu jāparaksta un jāizsludina, vai nu jāatgriež Seimam otrreizējai caurskatīšanai. Ja likums netiek ne parakstīts, ne arī iesniegts otrreizējai caurskatīšanai, likumu paraksta un izsludina Seima priekšsēdētājs.
Referenduma ceļā pieņemto likumu paraksta un izsludina Valsts Prezidents ne vēlāk kā 5 dienu laikā.
Seimā atgrieztais otrreizējai caurskatīšanai likums uzskatāms par pieņemtu, ja tajā izdarīti Prezidenta ieteiktie labojumi un par to savas balsis nodevuši vairāk kā ½ visu Seima locekļu.
…
