Konstitucionālisms un konstitūcijas

Konstitūciju struktūra (īpaši raksturīga Eiropai):
1)Preambula – parasti norāda uz tiem apstākļiem un motīviem, kas bijuši par pamatu konstitūcijas pieņemšanai (valsts izveidošanai). Tā satur būtiskus principus, kas norāda uz pārējās konstitūcijas iztulkošanas niansēm, palīdz konstitūcijas interpretācijā.
2)Pamatdaļa – sastāv no tiesību normām.
3)Pārejas noteikumi – nosaka, kad konstitūcija stājas spēkā.
4)Grozījumi – ja tie netiek iestrādāti pamattekstā.
5)Papildinājumi – raksturīgi federatīvām valstīm.
Konstitūciju grozīšana:
*stingras (sarežģīti grozāmas – ASV, Japāna) un elastīgas konstitūcijas (lielākā daļa valstu – Indija, Jaunzēlande, kad pietiek ar noteiktu balsu vairākumu un nav nepieciešamas nekādas papildus procedūras);
*grozījumu veikšanas procedūra – lielākajā daļā valstu labojumi tiek iestrādāti pamattekstā, atsevišķās valstīs (piem., ASV) labojumus iestrādā aiz pamatteksta.
Interpretācija un konstitucionālā uzraudzība -> vairumā valstu konstitūcijas interpretāciju un konstitucionālo uzraudzību veic konstitucionālās tiesas (pirmā bija Austrijā). Konstitūcijas interpretācijas nepieciešamības ideja nāk no ASV, kur konstitucionālo uzraudzību īsteno Augstākā tiesa.
Konstitūciju internacionalizācijas tendences, aktualitātes:
*konstitūciju internacionalizācija – valstis viena no otras ietekmējušās konstitūciju pieņemšanā, tāpēc tajās var atrast noteiktas līdzības;
*globālais konstitucionālisms – konstitucionālās tiesības, principi, vērtības ieguvuši globālu raksturu; šajā procesā liela ietekme ir starptautiskajām institūcijām; īpaši globālais raksturs parādās cilvēktiesību kontekstā;
*ES ietekme.

…