1. konstitucionālo tiesību jēdziens, objekts un priekšmets
‘ constitutio’- nostiprināšana, ieveidošana, iekārtošana
Jēdziens konstitucionālās tiesības-iedalās 3 daļās
1. normu grupa
2. konstitucionālā tiesību zinātne
3. valsts tiesības
konstitucionālās tiesības= valsts tiesības
konst.ties.(šaurakas)- valsts tiesības (plašākas )= objektīvais cēlonis
konsti.ties. (plašākas)- valsts tiesības (šaurākas)= demokrātiskā pozīcija
konst.ties. reglamentācijas objekti:
- cilvēks
- Sabiedrība
- valsts
Pamatu, balstu, galveno attiecību reglamentēšanu
Konst.ties. priekšmets- cilvēku, sabiedrības, valsts pamatprincipu reglamentēšana, galveno attiecību reglamentēšana, kā arī risina pretrunas
2. konstit.tiesību avoti un struktūra
Konstit.galvenais avoti:
1. Satversme (LV)
2. ratificētie starptautiskie likumi
3. likumi
4. MK noteikumi
5. pašvaldību akti, noteikumi
Konst.tiesības var iedalīt:
1. absolūtās normas
2. vispār regulējošās normas
3. konkrēti regulējošās normas
3. konst.ties. normas , to veidi, īpatnības
Izšķir vairākās KT normu grupas:
1) norma – princips. Šajos gadījumos jāuzskata principu kā uzvedības pamatnoteikumi;
2) norma – ideja;
1) vispārregulējošās normas – vispārējās normas, kuru noteiktā kārtībā, sistēma tiek paredzēta citos likumos (piemēram, Satversmes 6.pants);
2) tieši regulējošās normas – KT normas, kas neparedz precizējumus citos likumos. Tās ir normas, kas tieši precizē valsts pamatlikumā kārtību, kādā darbojas sistēma, institūts (piemēram, Satversmes 39.pants);
1) norma – institūts, normas, kas nodibina kādu valsts institūtu (piemēram, Satversmes 55.pants).
Ir dispozīcija, dažreiz arī hipotēzes, taču sankciju tām vispār nav.
Konstitucionāli tiesisko normu klasifikācija:
1) pēc funkcionālās ievirzes – regulējošās un aizsargājošās;
2) pēc iedarbības veida uz subjektu – pilnvarojošās, saistošās un aizliedzošās;
3) pēc sabiedrisko attiecību regulēšanas rakstura – materiālās un procesuālās;
4) pēc darbības laika – pastāvīgās, pagaidu un izņēmuma;
5) pēc teritorijas – visā valsts teritorijā, Federācijas subjektu teritorijā, atsevišķu komūnu teritorijā;
6) pēc normās iekļauto priekšrakstu noteiktības pakāpes – imperatīvās un dispozitīvās.
4. konst.tiesiskās attiecības, to subjekti
Konst.tiesības reālajā īstenībā ir ne tikai normas un institūti, bet arī to pielietošanas prasme. Tā izpaužas konstitucionāli tiesiskajās attiecībās, kas rodas juridisku faktu/ darbību, noteikumu rezultātā
To struktūru var klasificēt dažādi:
1. vispārējās un konkrētās
2. patstāvīgās un pagaidu
3. materiālās (saturs) un procesuālās realizācijas
…