10.uzdevums
Analizējiet doto gadījumu, norādot, vai tajā ir saskatāmi kādi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumi? Kā minētajā gadījumā būtu pareizi jārīkojas?
Liepājas tiesa, sākot skatīt lietu vienošanās procesā, Kļaviņa apsūdzībā pēc KL 175. panta 1. daļas, saņēmusi cietušā likumiskās pārstāves un apsūdzētā paziņojumu par izlīgumu nosūtīja lietu prokuroram procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā, norādot, ka apsūdzētais ar savu pieteikto lūgumu ir apstiprinājis nevēlēšanos slēgt vienošanos un prokuroram ir jāizvērtē un jāveicina izlīgums starp cietušo un apsūdzēto.
Atbilde: Uzskatu, ka konkrētajā gadījumā ir saskatāms Kriminālprocesa likuma normu pārkāpums, kas noteikts Kriminālprocesa likuma 542. panta pirmās daļas 2. punktā, jo prokuroram, kad tas bija procesa virzītājs, pirms vienošanās noslēgšanas nebija iesniegts izlīgums starp cietušā likumisko pārstāvi un apsūdzēto, līdz ar to viņš nevarēja vērtēt izlīguma noslēgšanu, kā par iespējamu pamatu kriminālprocesu izbeigt, atbrīvojot apsūdzēto no kriminālatbildības. Līdz ar to Liepājas tiesa ir nepareizi atsaukusies uz šādu Kriminālprocesa likuma normu.
Šajā gadījumā Liepājas tiesai jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 536. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Par cik Liepājas tiesa saņēmusi šādu paziņojumu par izlīgumu, tai jāvērtē jautājums par krimināllietas izbeigšanu, ko pieļauj arī Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punkts.- tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi Krimināllikumā noteiktajos gadījumos. …
