„Ar muti Eiropā” – globāli procesi, identitāte un publiskais diskurss. Dace Bula
Kopš Padomju Savienības sabrukuma par svarīgu elementu latviešu savstarpējā saziņā kļuvusi Eiropa. Lai arī sociologi uzskata, ka ierastais nacionālās identitātes radīšanas paņēmiens, proti, kopēju Eiropas sociālu kopienu veidošana, dažādu simbolu un piederības zīmju ieviešana, valūtas apvienošana, robežu, politikas un ekonomikas apvienošana nav devusi gaidīto rezultātu, proti, vienotas Eiropas identitātes rašanos ļaužu apziņā, šādu parādību tomēr var novērot sociolingvistiskajā plāksnē, apskatot tautas un mediju saziņas līdzekļus.
Viens no populārākajiem piemēriem ir teiciens „Eiropa mūs nesapratīs”, kas veidojies pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados kā norāde uz atšķirībām starp Latviju un jau tad izveidojušos Eiropas tēlu: vietu, kas gan ir visai nenoteikta ģeogrāfiski, bet politikas, ekonomikas, kultūras u.tml. ziņā krasi atšķiras no nule neatkarību ieguvušās Latvijas. Teiciens līdz mūsu dienām ir saglabājies gan tā nemainīgajā formā, ko savulaik sevišķi popularizēja grupa „Labvēlīgais Tips”, radot dziesmu ar šādu nosaukumu, gan dažādās pārveidotās formās, kam kopēja semantiskā attieksme uz kāda globāla uzskata pretstatījumu kāda lokālam, tai pat laikā nenorādot uz kāda no tiem pareizību tieši šī sava mēroga dēļ. …