Kopsavilkums par grāmatu "Gulivera ceļojums"

• Gulivers atbrauc mājās, satiek sievu un bērnus un arī tie viņiem riebjas. Bet tas ir Gulivers. Vai tā ir arī ar Sviftu? – Jādomā, kas ir Gulivers attiecībā pret Sviftu? – Gulivers ir varonis, kurš ir zinātkārs, no katra ceļojuma kaut ko iemācas. Liliputijā karalis lūdz viņam pakalpojumu – Gulivers ar cieņu izturas pret šo karali, kuru patiesībā vienkārši varētu saspiest. Viņam lika visu salu paverdzināt, taču Gulivers izdara tikai tik cik uzskata par nepieciešamu. Viņam ir izpratne par labo un ļauno, ko nevēlas pārkārpt. Guliveram ļāva arī sodīt cilvēkus, taču viņš to nedarīja un palaida. Guliveram ir savi ideāli, pašcieņa, kura robežojas ar lepnumu. Grāmatas laikā mēs nedomājam par Guliveru kā par Jehūzieti.
• Guliveram ar katru celojumu palielinās pašķritika. Ja sākumā viņš pasmējās par liliputiem, tad beigās apzinās, ka tā nevar. Redzam varoņa izaugsmi. Varbūt Svifts domā, ka vajadzetu būt tā, ka cilvēki paši redz savus mīnusus un cenšas mainīties. Nevar vienozīmīgi teikt, ka Svifts ienīst cilvēkus.
• Gulivers iet visur, bet nekur nespēj īsti iederēties. Tur, kur viņš gribētu iederēties, viņu nepieņem. Līdzīgi ar mūsdienās domājošu cilvēku, kurš meklē izaugsmi.
…