Vairāk kā interesants ir N. Makkiaveli piedāvātais “korupcijas” jēdziens - publisku iespēju izmantošana personīgos nolūkos.
Jēdziens corrumpire Romas likumā tika saprasts vispārējā kārtā kā (salauzt), sabojāt, iznīcināt, falsificēt, uzpirkt arī apzīmēja prettiesisku darbību, piemēram attiecībā pret tiesnesi. Šis jēdziens radās no latīņu vārdu salikuma “correi”- vairāki dalībnieki vienā no pusēm ar izpildīgu attieksmi sakarā ar vienīgo priekšmetu un “rumpere”- lauzt, sabojāt, pārkāpt, atcelt. Rezultātā izveidojās neatkarīgs termins, kurš noteica dalību vairāku (ne mazāk kā divu) personu darbībai, kuru mērķis ir " bojājums” normālā tiesas procesa gaitā vai sabiedrības lietu vadīšanas procesā.
Šī jēdziena tālāka attīstība jurisprodencē sašaurina tā apzīmējuma sfēru un tika noteikta kā dienesta darbību “ pārdodamība”(uzpirkšana, bestechung, corruption). Starptautiskie publiskie normatīvie dokumenti saprot korupciju dažādi. Daži jēdzieni aptver kādas darbības veikšanu vai neveikšanu savu pienākumu veikšanas brīdī vai dēļ šo pienākumu cēloņa pieprasāmo vai saņemto dāvanu rezultātā, solījumu vai stimulu vai to nelikumīgu saņemšanu katru reizi, kad notiek šāda darbība vai bezdarbība. Lai gan uzsvērts, ka korupcijas jēdzienam ir jābūt konkretizētam saskaņā ar iekšējo nacionālo likumu. ANO dokumentos par starptautisko cīņu ar korupciju, eksistē arī “korupcijas” definīcija – tā ir ļaunprātīga valsts varas izmantošana lai iegūtu izdevīgumu personīgos nolūkos. No tā ir redzams ka korupcija izriet no kukuļņemšanas robežām. Šis jēdziens iekļauj sevī arī kukuļņemšanu (atalgojuma sniegšana lai kārdinātu personu no parādnieka pozīcijas), nepotizms (aizbildniecība uz personīgu attiecību bāzes) un nelikumīga publisku līdzekļu piesavināšanās personīgai lietošanai. Darba termins starptautiski disciplinārai ANO korupcijas grupai deva plašāku apzīmējumu: korupcija ietver sevī kukuļņemšanu un jebkura citas personas darbība , kurai ir uzticēta noteiktu pienākumu izpilde valsts vai privātā sektorā un kurš noved pie pienākumu pārkāpšanas, uzticētas tiem pēc valsts ierēdņa statusa, privāta darbinieka , neatkarīga agenta vai arī cita veida attiecības un tiek vadīts ar mērki saņemt jebkuru nelikumīgu izdevīgumu priekš sevis un citiem. Dotajā gadījumā korumpētības aktu subjekts var būt ne tikai dienesta persona. …
