Krāsu psiholoģija pēta, kā krāsas uztvere saistās ar cilvēka emocijām, uzmanību, vērtējumiem un uzvedību. Krāsa nav tikai priekšmeta dekoratīva īpašība. Tā rodas gaismas, acs receptoru un smadzeņu darbības mijiedarbībā, bet tās psiholoģisko nozīmi papildina pieredze, valoda un kultūra. Tādēļ viena un tā pati krāsa dažādās situācijās var radīt atšķirīgas asociācijas. Sarkans var signalizēt gan briesmas un aizliegumu, gan mīlestību, enerģiju vai svētkus. Balts var asociēties ar tīrību, vienkāršību un medicīnu, bet citās kultūrās tas var būt saistīts arī ar sērām. Krāsu nozīme nav absolūta un nav atrauta no konteksta.
Populārajā psiholoģijā bieži sastopami apgalvojumi, ka mīļākā krāsa tieši atklāj cilvēka raksturu. Zinātniskie pētījumi rāda sarežģītāku ainu. Starp krāsu izvēli un personības iezīmēm dažkārt novēro sakarības, tomēr tās nav tik stabilas, lai pēc krāsas droši noteiktu personību. Krāsu izvēli ietekmē vecums, dzimums, mode, kultūra, konkrētā situācija, agrākā pieredze, priekšmeta funkcija un pat apgaismojums. Tāpēc krāsu preferences var izmantot kā vienu no cilvēka gaumes un pašizpausmes rādītājiem, bet ne kā diagnostisku testu.…