“Kultūra ir sabiedrībā vai šaurākā cilvēku lokā funkcionējoši izturēšanās stereotipu avoti, kas pastāvīgi attīstās bez iedzimtības, pāriet no paaudzes uz paaudzi.” Pastāv arī citas kultūras definīcijas.
“Subkultūra antrop. Kādas cilvēku grupas ideju, uzvedības veida un dzīves stila sistēma, kas izveidojusies kā pretnostatījums sabiedrības valdošajai kultūrai.”
“Ekspansija Izplešanās, ietekmes vai kundzības sfēras paplašināšana”
Ar subkultūru šī darba autors saprot no attiecīgā ģeogrāfiskā vietā dzīvojošās sabiedrības vispārējās kultūras attšķirīgu kultūras paveidu, kas tomēr iekļaujas vispārējā kultūrā kā tās vairāk vai mazāk patstāvīga daļa, jo to “piekopjošie” cilvēki ir arī attiecīgās vietas (valsts, reģiona) iedzīvotāju kopuma daļa. Kriminālā subkultūra ir subkultūra, kas veidojusies noziedznieku vidē. Taču tai ir tendence izplatīties ārpus noziedznieku vides, sevišķi bērnu un jauniešu vidē.
Kā kriminālās subkultūras elementus var nosaukt:
• Īpašu leksiku, žargonu, kurā lietoto vārdu nozīme atšķiras no šo vārdu vispārpieņemtās, parastās, sākotnējās nozīmes, vai arī tiek lietoti vārdi, kuriem vispār nav analogu “parastajā” valodā. Tāpat valoda tiek papildināta ar bezjēdzīgiem beznozīmes iestarpinājumiem, kuriem nav nekādas informatīvas nozīmes, un kas vienlaicīgi var būt lamuvērdi. Piemēram: “bļedž”;
• Tetovējumus, citus ķermeņa “izgreznošanas” veidus . Piemēram, “pīrsings”;
• Īpašu, “folkloru” mūziku, dziesmas u.c.taml, piem., dziesma krievu valodā par prokuroru, kurš izdarīja pašnāvību kapsētā;
• Īpašu mākslu – grafiti, saistās arī ar tetovēšanu;
• Īpašu gērbšanās stilu. Piemēram, ASV skolēnu vidū esot populāri apsiet bikses ar auklu. Šādu modi “ieviesuši” ieslodzītie, kuriem neesot atļauts valkāt jostas;
• Kriminālā subkultūra saistās ar vardarbību, huligānismu, vieglprātīgu attieksmi pret pienākumiem (mācībām), necieņu pret autoritātēm u.c.
…
