Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
11,49 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:723466
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 14.06.2006.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
Фрагмент работы

1. Kriminālprocesa jēdziens un izpratne
KP – likumā noteikta procesa virzītāja darbība ar mērķi ātri un pilnīgi atklāt n.n., noskaidrot vainīgās personas, saukt tās pie KA un nodrošināt likumu pareizu pielietošanu vienlaicīgi regulējot attiecības starp KP subjektiem. KP uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt n.n., noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi n.n., tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie KA un notiesāts.

2. Kriminālprocesa likuma spēks laikā, telpā un attiecībā pret personu
Nevienu nedrīkst apcietināt citādi kā tikai uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata. Prokuroram nekavējoties jāatbrīvo katra persona, kam nelikumīgi atņemta brīvība vai kas tiek turēta apcietinājumā ilgāk par likumā vai tiesas spriedumā paredzēto laiku. Nevienu nevar saukt pie KA kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā.

3. Kriminālprocesa pamatprincipu jēdziens, nozīme, pielietošana
Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

4. Koleģialitātes, atklātuma, publiskuma, pušu vienlīdzības, sacīkstes un procesuālās ekonomijas principi kriminālprocesā
Iztiesājot KL, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Tiesneši un tiesas piesēdētāji izspriež KL, pamatojoties uz likumu, atbilstoši tiesiskai apziņai un apstākļos, kuros izslēgta tiesnešu ietekmēšana. Lietas visās tiesās iztiesā atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Tiesai, tiesnesim, prokuroram un izziņas izdarītājam ir pienākums pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus un atbilstoši objektīvajai patiesībai noskaidrot noziedzīga nodarījuma esamību un to, kas vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā krimināllietas izlemšanā.

5. Kriminālprocesālie dokumenti – jēdziens, klasifikācija, funkcijas
Tie ir tādi dokumenti, kurus procesa virzītājs sastāda sakarā ar tiesvedību noteiktā KL un tās robežās, kas gala rezultātā ir virzīta uz KP mērķu sasniegšanu. Funkcijas: 1)vispārīgās – a)organizējošā(pirmstiesas izmeklēšanas posms), b)apliecinājuma(apliecina ka tāda darbība ir notikusi-protokols), c)informatīvā(no dokumenta ir jāiegūst info kāpēc tas bijis sagatavots), d)aizsardzības(nodrošina publisko principu-ierosināt, izmeklēt), e)brīdinājuma(neviens neizvairās no atbildības par n.n. izdarīšanu), f)audzinoša(n.n. izdarīšana audzina kā izvairīties no n.n.); 2)speciālās – a)izziņas(atklātas, nostiprinātas n.n. pēdas, pierādījumu fakti), b) tiesības piešķiroša(realizējoties procesuālam dokumentam parādās subjekts ar savām tiesībām un pienākumiem), c)tiesību nodrošināšana(tiem dokumentiem, kas saistīti ar piespiedu līdzekļu piemērošanu), d)kontrolējošā(uzliek par pienākumu procesa virzītājam dokumentā uzrādīt procesuālās darbības pamatu). Veidi: 1)pirmstiesas izmeklēšanas procesuālie dokumenti – a)kas fiksē procesuālo darbību, gaitu-izņemšana, b)kuros nostiprināti kompetenti KP subjektu nolēmumi-lēmuma veidā, c)citi. 2)kas tiek sastādīti tiesvedībā pirms pirmstiesas izmeklēšanas – a)kuri fiksē kādas norises gaitu, rezultātu, b) kuros nostiprināti kompetenti KP subjektu nolēmumi-tiesas lēmumi, c)citi. Sastādīšanas vispārīgie noteikumi: 1)likumības prasība – jāatbilst tai likuma normai, kas paredz procesuālā dokumenta sastādīšanu, ietverot prasības par sastādīšanu nosaukuma formā, saturā; 2)pamatotība – jāatbilst faktiskajiem apstākļiem kas noskaidroti un fiksēti lietas materiālos, 3)motivācija – minēt secinājumu vai attieksmi pamatojot pieņemto lēmumu, 4)savlaicīgums – termiņš.

6. Termiņi kriminālprocesā – jēdziens, veidi, aprēķināšana
Termiņus aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņus, neņem vērā to stundu vai to dienu, kurā sākas termiņa tecējums, izņemot aizturēšanas un apcietinājuma termiņa aprēķināšanu. Aprēķinot termiņus mēnešos, termiņš beidzas pēdējā mēneša atbilstošajā datumā. Ja pēdējā mēnesī nav atbilstoša datuma, termiņš beidzas mēneša pēdējā dienā. Ja termiņa beigas neiekrīt darbdienā, tad par pēdējo termiņa dienu skaitāma pirmā sekojošā darbdiena. Termiņš nav uzskatāms par nokavētu, ja sūdzība vai cits dokuments nodoti pirms termiņa notecējuma pastā, bet apcietinājumā esošām personām - ja sūdzība vai cits dokuments nodots ieslodzījuma vietas administrācijai pirms termiņa notecējuma. Aiz dibināta iemesla nokavētais termiņš jāatjauno ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu, kuru rīcībā atrodas lieta. Uz ieinteresētās personas lūgumu ar nokavējumu pārsūdzētā lēmuma izpildīšanu var apturēt līdz jautājuma izšķiršanai par nokavētā termiņa atjaunošanu.

7. Tiesu izdevumi kriminālprocesā – jēdziens, veidi, aprēķināšanas un segšanas kārtība
Tiesu izdevumi ir:1) summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem;2) kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai pārsūtīšanai un izmeklēšanai;3) citi izdevumi, kas cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā. Lieciniekam, cietušajam, ekspertam, speciālistam, tulkam tiek saglabāta vidējā darba alga darba vietā par visu laiku, ko viņi patērējuši sakarā ar aicinājumu pie izziņas izdarītāja, prokurora vai aicinājumu tiesā. Bez tam visām minētajām personām ir tiesība uz izdevumu atlīdzību, kuri radušies sakarā ar ierašanos. Par savu pienākumu izpildīšanu ekspertam, speciālistam un tulkam ir tiesība saņemt atlīdzību. Izdevumus, kas radušies sakarā ar ierašanos, atlīdzina un atlīdzību izmaksā no izziņas, prokuratūras iestāžu un tiesas līdzekļiem. Taisot notiesājošu spriedumu, tiesa lemj arī par tiesu izdevumu piedziņu no notiesātā. Tiesai ir tiesība uzlikt tiesu izdevumus arī tiesājamam, kas atzīts par vainīgu, bet atbrīvots no soda. Ja lietā par vainīgiem atzīti vairāki tiesājamie, tiesa lemj, kādā apmērā tiesu izdevumi uzliekami katram no tiem, ņemot pie tam vērā šo pers. vainu, atbildības pakāpi un mantas stāvokli. Nepilngadīgo lietās pieļaujama tiesu izdevumu uzlikšana notiesātā vecākiem vai aizbildņiem. Atlīdzība tulkam no tiesājamā nav piedzenama.

8. Kriminālprocesa subjektu jēdziens, pazīmes un veidi

Коментарий автора
Комплект работ:
ВЫГОДНО купить комплект экономия −8,48 €
Комплект работ Nr. 1193207
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация