Kr.procesa jēdziens,uzdevumi,mērķis
Krim. pr. ir ar likumu noteikta izziņas iest. prokurora, tiesas darbība noskaidrojot un atklājot NN, noskaidrojot vainīgo personu un piemērojot tai noteiktu sodu, kā arī attiecības starp iestādēm un personām, kas tajās piedalās. Iekļauti 3 elementi: darbība, tiesiskā reglamentācija, ties. attiecības. Mērķis-noskaidrot patiesību krim. l. ,vienlaicīgi nodrošinot likumību. mērķi sasniedz risinot krim. proc. uzdevumus. Uzdevumi: ātri un pilnīgi atkl. NN, noskaidrot vainīgo, nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izd. NN saņemtu taisnīgu sodu, un neviens nevainīgais netiktu saukts krim. atb. un tiesāts.
Maksimāli samazināt laiku starp NN notikumu, krim. l-tas ierosināšanu, pers. saukš. pie krim. atb.,krim .l- tas pabeigšanu, notiesāšanu. Tas nozīmē ,ka ir pierādīti visi fakti, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā. Likums tiek pareizi piemērots, ja tiek ievērotas gan formālās prasības ,gan būtība, un krim. proc. subjekts nav pārkāpis savas pilnvaras, ievērotas visu personu intereses, kas iesaistītas procesā.
Pierādīšanas norise,pier.pienākums un tā subjekti.
Krim.pr. pierādījumu teorija ir mācība par pierādījumiem un pierādīšanu kr.l. tiesu pierādījumi iedalās – vispārīgā daļā, sevišķā daļā. Pierādījumiem jābūt ticamiem- tādiem, kas kopā ar citiem pierād. vieš ticamību. Pierādīšanas priekšmets- visu to apstākļu kopsumma kuri noskaidroti kr.l., lai to pareizi varētu izlemt (ietver- NN notikums, vieta, laiks ,u.t.t, apsūdzētā vaina, apstākļi, kas ietekmē tā atbildību, NN kaitējuma raksturs, apmērs, NN veicinošie apstākļi). Pamatā ir vaina un personas NN, jāņem vērā vainas mīkst. un pastipr .apstākļi.
Pierādījumu struktūra- konstatēšana un fiksācija, nostiprināšana un pārbaude, novērtēšana vai secināšana(pierādījuma analīze). Pierād.klasifikācija- tiesā tiek iedalīti : avoti, sākotnējie ko redz, atvasinātie ko pieraksta),līdzekļi, un paši tiesu pierādījumi. Pierādījumi ir tiešie ko iegūst bez starpposmiem un secinājumiem, netiešie ko iegūst ar starpposmiem., un secinājumiem. Runājot par eksperta atzinumiem- par tiem vēl praksē strīdas vai tas ir tiešs vai netiešs pier.
Krimin.porcesa likuma iztulkošana,jēdziens,veidi
Iztulkošanu atbilstoši tās subj. iedala- oficiālajā, legālajā, tiesu, gramatiskajā. Pēc iztulkošanas- gramatiskajā ,sistēmiskajā, vēsturiskajā. Pēc apjoma- burtiskajā ,paplašinātajā, sašaurinātajā. Krim. pr. likuma iztulkošana ir likumā objektīvi noteiktās jēgas noskaidrošana. Cilvēka prāta darbība ,lai noskaidrotu likuma saturu.
Krimin. proc. ties. to jēdz.un vieta ties.sistēmā
Ar jēdzienu krim. process mēs saprotam krim. procesuālās tiesības. Tā ir darbībā un saistībā izveidojušās tiesiskās attiecības, kuras detalizēti reglamentē krim. proc. likumdošanas normas, kas kopumā veido krim. proc. tiesības. Krim. proc. tiesības ir cieši saistītas ar citām ties. nozarēm. tās ir tiesības, kas eksistē tikai ar krimināllietas ierosināšanu ,uzliekot arī pienākumus, līdz l-tas novešanai iztiesāšanai.
Kriminālproces.funkcijas to jēdziens.
Kriminālproc. darbības virziens, ko realizē noteikti krim. proc. darbības subjekti .Šīs darbības sastāv no vairākām f-jām. Pamatojoties uz teoriju procesa subjekti, kas veic proc. darbības ,ir patstāvīgs stāvoklis krim. proc., veic noteiktu funkciju. Ņemot vērā kr. pr. likumdošanu, subjektu stāvokli un nozīmi procesā, sacikstes principu, uzskata ka f-jas ir krimniālvaj., aizstāvība un l-tas izskat. tiesā, kuras atzīst par pamatfunkcijām. Bet papildfunkcijas realizē eksperti, liecinieki, pieaicinātie u.t.t
…
