1.biļete
KT jēdziens- KT ir tiesību nozare, kas aptver kriminālo tiesību pārkāpumu (NN) regulējošas normas. KT satur vienveidīgu normu kopums, kurš nosaka kādi nodarījumi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem atzīstami par noziedzīgiem, reglamentē krim. atb. pamatsodu, kā arī atbrīvošanu no krim. atb. un soda.
KT sastāv no 4 sadaļām:
0Vispārējās KT – normu kopums, kas nosaka krim. atb. galvenos principus un vispārējos nosacījumus (KL vispārīgā daļa),
1Speciālās KT – nosaka katra tiesību pārkāpuma tipa jēdzienu un tiesisko režīmu un nosaka soda mēru (KL sevišķā daļa)
2Ietver visas tiesību normas, kas nosaka krim. vaj. Kārtību par tiesību pārkāpumiem, kriminālprocesa sagatavošanu un gaitu,
3Reglamentē soda konkrēto un praktisko izpildi. Tā aptver normu kopumu ko parasti kvalificē kā penitenciārās tiesības( soda izpildes tiesības)
71.p. Genocīds
O- Tiešais O – cilvēka etnisko grupu un tautību eksistences tiesības un intereses
OP – aktīva darbība, kas vērsta pret kādu etnisku grupu, FS- netiek prasītas sekas,
S – vispārējais (fiziska, pieskaitāma pers. kas sasniegusi 14.g)
SP – tiešs nodoms
2.biļete
Noziedzīga nodarījuma jēdziens. NN subjektīvā puse.
Noziedzīgs nodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts KL un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. KL izšķir divus noziedzīgu nodarījumu veidus - noziegumu un kriminālpārkāpumu.
Nodarījums atzīstams par noziedzīgu, ja tam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, proti, NN objekts, NN objektīvā puse, NN subjekts, NN subjektīvā puse.
Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums, kam ir KL paredzētā nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību. KL paredzētais NN loks ir izsmeļošs, respektīvi, KL neparedzēta rīcība nevar būt atzīta par noziedzīgu.
NN subjektīvā puse – nodarījuma subjekta psihiskā darbība, kas tieši saistīta ar izdarīto un apvieno vienotā veselā personas psihiskās darbības intelektuālos un gribas procesus.
Vaina ir personas psihiskā attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām sekām. Tā ir NN subjektīvās puses pamatpazīme.
Ir divas vainas formas:
- nodoms (tīši) – persona, kas izdarījusi NN, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms). Nodoma veidi atšķiras ar gribas momentu – tiešs nodoms ietver kaitīgo seku vēlēšanos, bet netiešs – vienīgi kaitīgo seku pieļaušanu. Kaitīgo seku paredzēšana nozīmē to, ka personai ir priekšstats par ārējās pasaules objektīvām izmaiņām sakarā ar viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un viņa šīs izmaiņas apzinās. Apzināšanās nozīmē to, ka persona saprot nodarījuma kaitīgumu noteiktām interesēm. Netiešs nodoms saistāms tikai ar materiāliem NN sastāviem.
Atkarībā no tā, kad radies nodoms, izšķir arī iepriekšēju nodomu (nesakrīt nodoma rašanās brīdis ar NN izdarīšanas laiku) un piepeši radušos nodomu (nodoms izdarīt NN radies pēkšņi un tūlīt arī ticis realizēts).
Atkarībā no tā, cik konkrēti persona paredzējusi kaitīgās sekas, izšķir tieši noteiktu nodomu (konkretizēts – vainīgais precīzi paredz kādas sekas var izraisīt viņa darbība vai bezdarbība un vēlas šīs sekas sasniegt), vienkārši noteiktu nodomu (persona paredz un vēlas vienu noteiktu kaitīgu rezultātu), alternatīvi noteikts nodoms (persona paredz divas vai vairākas kaitīgas sekas, katra no tām viņa apziņā ir konkretizēta un visas šīs sekas viņam ir vienlīdz vēlamas), nenoteikts nodoms (nekonkretizēts – persona paredz, kādas sekas vispār var izraisīt konkrētā darbība vai bezdarbība, bet viņas apziņā tās nav konkretizētas). …
