Krīzes vadītājiem, kam ir bijuši spējīgi pārvarēt krīzi ir redzējuši organizācijas dvēseli viņi zina, kādi ir trūkumi, kam nepieciešama uzmanība un kādas priekšrocības, lai veidotu no jauna.
Neaizsargātību var mazināt ar ārkārtas rīcības plānu, kas paredz iepriekšēju brīdinājumu un evakuāciju no gaidāmajām katastrofu.
Krīzes vadītāji ir iemācījušies, ka ir svarīgi atklāt "vāju signālu", ka priekšnoteikumu "lielām nepatikšanām." Tas ir iedibinājis jautājumu pārvaldības sistēmas, lai uzraudzītu notikumus, jautājumus, neauglīgās tendences ārējā vidē, kas varētu tos skart. Šīs sistēmas ietver štata vienības, piemēram, sabiedriskās attiecības, sabiedrisko lietu, tiesību, iepirkšanas, marketinga un cilvēku resursus, jo to " visaptverošos robežu " funkcija. Vēl svarīgāk, krīze vadītāji ietver darbības vadītājiem, jo viņu ikdienas lēmumi, izraisīt vai veicināt krīzes un to sadarbību, iesaistīšana ir nepieciešama, lai īstenotu stabilu uzņēmumu sabiedriskās kārtības iniciatīvas.
Pēc dalībnieku norādījumiem organizatoriskā struktūra iesaista citas ieinteresētās puses ne tikai akcionāriem un darba ņēmējus situācijas plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Krīzes menedžeris apdomā bažas, viedokļus un idejas no dažādiem cilvēkiem. Organizācijā, viņš vai viņa vēlas padomu no kolēģiem un darbiniekiem, ekspertiem; ārpus organizācijas, viņš vai viņa komunicē ar un ietver arvien pieaugošo skaitu un daudzveidību ieinteresēto personu grupas: finanšu aprindas, patērētājus, īpašu interešu grupas, valsts amatpersonas , politiķus, sociālās aģentūras un kopienas pilsoņus un grupas.
Nodarbojoties ar ieinteresētajām personām, vadītāji lēnām apgūst kā pareizi meklēt kopīgus mērķus un intereses. Meklējot izpratni tas vairs nenozīmē, ka vadītāji „aizver” viņu prātus citam viedoklim, bet vienreiz vēlas iegūt piekrišanu savam. Vadītāji mācās ieklausīties ieinteresēto personu bažās un ir gatavi mainīt savu situāciju, ja nepieciešams un iespējams.
Vadības bieži vien atzīst, ka ir svarīgi sabiedrībai, novēlošanās pēc krīzes rodas rezultātā kad krīzes ir tas, ka organizācija ir uzlikta uz sabiedrības skatuves un tā tiek pārbaudīta.
Riska pārvaldību arī apzinās kā īpašu lomu, plašsaziņas līdzekļus, kas mūsu sabiedrībā ir par sargsuni un reizēm par reformatoru.
…