Ulsiks māk tās paņemt un nolikt atpakaļ tā, ka vecāki nemaz nenojauš, ka Ulsiks kaut ko ir aizticis. Ulsiks ir ļoti ziņkārīgs bērns, kā jau visi citi bērni.
Grāmatas autorei ir ļoti interesants rakstīšanas stils. Grāmatas galvenā varone ir meitene, taču tiek saukta par Ulsiku, kas ir vīriešu dzimtē. Tādēļ, runājot par meiteni, tiek teikts “viņš”, lai gan vajadzētu “viņa”. Sākot lasīt grāmatu, bija grūti saprast, par kuru dzimumu ir runa. Tā kā uz grāmatas vāka ir meitene, biju ļoti apjucis. Autore bieži, nodaļai tuvojoties beigām, piemin lietas par nākotni, uzsverot, ka Ulsiks pagaidām to vēl nezina. “Ulsiks vēl daudz ko nezina. Nezina, ka pēc ļoti daudziem gadiem Mārča mamma atdos Ulsika mammai dimantiem rotātas apročpogas, kuras omīte baidījusies glabāt pie sevis”.
Man šī grāmata ļoti patika un aizrāva mani, kā arī ir viegli lasāma. Es saskatīju daudzas līdzības Ulsikam un man, lai gan mēs esam auguši atšķirīgos laikos. Piemēram, klavieru spēlēšana, vasaras kopā ar omi, piedzīvojumi kopā ar draugiem un vēl daudzas citas lietas. Pamanot šīs līdzības, atcerējos savu bērnību. Es ieteiktu izlasīt šo grāmatu sava vecuma cilvēkiem, bērniem un pat pieagušiem cilvēkiem. Grāmata rakstīta salīdzinoši vienkārši, lai vieglāk saprotama bērniem, kā arī burti ir diezgan lieli. Uzrakstīt grāmatu, kas paradzēta visa vecuma cilvēkiem nemaz nav viegli.
Izlasot grāmatu “Deloveja kundze”, rodas savāda pēcgarša, un ir saprotams, kādēļ Virdžīnija Vulfa ir atzīta kā viena no 20.gs. izcilākajām rakstniecēm. Pēc grāmatas pēdējā vāka aizvēršanas ir grūti atgriezties atpakaļ realitātē, jo prātā rosās daudz un dažādas pārdomas par izlasīto: kādēļ tieši tā? Bet grāmatā ir piedomāts pie katra mazākā sīkuma un detaļas. Visam, kas ir aprakstīts, ir savs iemesls un ietekme. Virdžīnija Vulfa ir piedomājusi pie katra vārda. Lasot darbu, ir pamanāma visu notikumu jēga, varoņu rīcības sekas un rezultāti. Nevarētu teikt, ka grāmata ir patīkamu un pārsteidzošu notikumu pilna, jo tajā ir vairāki skumji un mulsinoši brīži, skarbas emocijas un rīcības. Noteikti ieteiktu izlasīt šo grāmatu ikvienam, jo tā tiešām neatsās nevienu vienaldzīgu, liks padomāt arī par savu dzīvi un tās vērtību: vai mēs atrodamies tur, kur bērnībā un jaunībā vēlējāmies būt, vai mēs esam apmierināti ar savu dzīvi.
Pirms biju redzējis šo filmu, nedomāju, ka kāda cilvēka dzīvesstāsts varētu uz mani atstāt tik ļoti lielu iespaidu, kā to izdarīja šī filma. Pēc šīs filmas vēlējos noskatīties visas Kubrika filmas. Kubriks man uz visiem laikiem paliks atmiņā kā ļoti sarežģīts ģēnijs, perfekcionists, kurš nepinās ar cilvēkiem kuri nepiekrita viņa redzējumam. Kaut arī “Kubriks par Kubriku”, manuprāt, nav visaptverošs ieskats viņa dzīvē vai darbā, tas tomēr sniedz jaunu ieskatu viņa skatijumā uz kino un filmu veidošanas procesu. Protams žēl, ka netika analizētas viņa darbības vai teiktas un izvirzītas vairāk hipotēzes par viņa būtību un mērķiem, kas arī bija tas, ko es sākotnēji gaidīju. Bet neskatoties uz to, uzskatu, ka Gregorijs Monro kvalitatīvi izveidojis šīs personības analīzi un noteikti pratis veicināt manu iztēli, kā arī interesanti ieintriģējis.
…
