Kvalitātes uzlabošanas metožu mērķis ir datu pirmsapstrāde un sistematizācija, ražošanas situāciju analīze un vadības lēmumu izstrādāšana, defektu cēloņu novērtēšanai un kvalitātes uzlabošanai
20 gados ASV, 50gados Japānā
Kvalitātes uzlabošanas metodes
1)kvalitātes datu vākšanas formas (reģistrācijas lapas) uzņēmumi var reģistrēt informāciju par kontroles un testēšanas rezultātiem, ziņas par patērētāju pretenzijām un citus datus, kas ir sākotnējā informācija kvalitātes problēmu risināšanā. Sākotnējā informācija par kvalitāti tiek sagrupēta un sagatavota analīzei un izpētei. Datus grupē ņemot vērā izvirzīto neatbilstības konstatēšanas parametrus.
Ir vairāki paveidi – izvēlas pēc faktoriem: a) no datu rakstura (skaitliski vai neskaitliski) b)no informācijas kategorijas (gala produktu testē vai ....) c)no datu vākšanas konkrētā mērķa (neatbilstību tendenču izpēte utt) d)no metodēm, ko izmanto datu apstrādē.
Datu vākšanas formas tiek izmantotas viena objekta vai vienveidīgu objektu grupas kontroles rezultātu uzskaitei noteiktā laika posmā (kvalitatīva vai kvantitatīva , adresāts)
2)Datu grupēšanas metodes – pēc tam, kad konstatētas produkcijas vai tehnoloģisko procesu neatbilstības, tiek izvirzīts uzdevums izstrādāt to novēršanas stratēģiju vai kvalitātes uzlabošanas programmu. Tiek izvirzīti svarīgākie darba virzieni, tas ir, svarīgākie produkcijas raksturlielumi uz ko ir jāiedarbojas.
Tā var notikt pēc dažādām pazīmēm vai arī var dažādus objektus pēc kādas kopējas pazīmes.
Šādas analīzes veikšanai iesaka izmantot Faretto diagrammu
3)Faretto diagramma – pēc kvalitātes uzlabošanas uzdevuma noteikšanas analizē pētāmā objekta sakarības ar dažādiem faktoriem un apstākļiem.
Pēc kvalitātes zudumu cēloņu klasificēšanas nodala tos cēloņus, kas pakļaujas koriģējošām un profilaktiskām iedarbībām. Turpmālo lvalitātes uzlabošanas programma ir atkarīga no tā, kur tiks ieguldīts darbs un investīcijas. Svarīgi u-mam ir pieņemt tādus lēmumus, lai tiktu izanalizēti nekvalitatīvas produkcijas radītie ekonomiskie zaudējumi salīdzinot tos ar izdevumiem kvalitātes uzlabošanai. Zemas kvalitātes cēloņu analīze un kvalitātes uzlabošanas izvēle var balstīt uz PAreto principu, kas nosaka ka nedaudzu cēloņu skaits bieži vien rada seku lielāko daļu. Nodalot svarīgos cēloņus no mazāk svarīgiem var sasniegt vislielākos uzlabojumus ar vismazākiem izdevumiem.
Tam izmantot Išikavas diagrammu (cēloņu un seku)
4) Išikavas - cēloņu un seku diagramma)- ja ir noteikts uzlabojamais produkcijas kvalitātes rādītājs, tad ir jāsistematizē faktori, kas ietekmē šī parametra cēloni. Tādejādi pētāmo kvalitātes rādītāju ietekmējošā cēloņa struktūra var izrādīties diezgan sazarota un tapēc nosaka attiecīgā objekta, produkcijas vai procesa raksturlielumu, kas attiecīgā analīzē ir sekas. (jāatlasa no galvenajiem faktoriem ietekmējošais).
Ar ražošanu saistītām problēmām galvenokārt ir šādas nozīmīgākās cēloņu grupas: a)pats cilvēks (var ievērot normatīvos dokumentus vai darba ražīgumu , kvalifikācija, pieredze, attiecības, veselība), b)iekārta –atbilstība izvirzītajām prasibām,-vai ir pareizs to skaits un izvietojums c)materiāls – vai atbilst izvirzītām prasībām, vai pareizi izvēlētas materiāla īpašības, vai tās tiek racionāli izmantotas d)metode – vai tā nodrošina atbilstoša produkta ražošanu, vai ir pietiekoša sasikne starp iepriekšējo un sekojošo procesu , vai darbinieki strādā atbilstoši šai metodei.
Izdalīto faktoru savstarpējās atkarības esamību, raksturu un pakāpi var konstatēt ar izkliedes diagrammas palīdzību
5)Izkliedes diagramma – piedeva kaut kādam produktam un kā tas ietekmē rezultātu. Kas izrīt no korelācijas lauka apskata
turpmākā analīze ir vērsta uz konkrētu faktoru vai parametru izpēti, pētāmā lieluma vērtību, sadalījuma raksturlielumus pēc daudzkārtēju mērījumu rezultātiem nosaka ar histogrammas palīdzību
6) histogramma (konkrētā darba vietā) – Ja pētāmais lielums mainās laika gatā (atspoguļo tehnoloģiskā procesa kvalitāti), tad izmanto kontrolkartes.
7)Kontrolkartes (tehnoloģiskā procesa kartes ). Izmanto analītiskajos pētījumos. Nosaka robežas, kad rādītājs pietuvojas robežvērtībām, apskata un novērš tuvošanos robežvērtībām.
Vēl ir citas kvalitātes uzlabošanas metodes:
1)visaptverošā kvalitātes metodoloģija QFD Quality function deploiment
2)Iespējamo kļūdu seku analīze failure modes effects analysis
3)sazarotā kļūdu analīze fault tree analysis
4)statistiskā eksperimentu plānošana exerments
5)nejaušību ietekmes samazināšana poka YOKE – foolprofing prevention
6)statistiskā procesu vadība SPC statistical process kontrol
tabula A
KVALITĀTES IZMAKSAS Definīcijas:
1)izdevumi kvalitātes prasību izpildei
2)izdevumi, kas rodas pēc tam, kad uzdevums ar pirmo reizi netiek izpildīts pareizi
3) izdevumi, kas rodas iecerot un nodrošinot vajadzīgo kvalitāti, kā arī zaudējumu no nepmerinošas kvalitātes.
4) vispārīga – izmaksas, kas rodas to darbību rezultātā, kas saistītas ar iespējamo un jau radušos kļūmju novēršana, plānveida kvalitātes pārbaudēm un preventīvām darbībām, iekšējām un ārējām konstatētājām kļūmēm.
Kvalitātes ietekme uz ienākumiem un izdevumiem.
…
