Kvantitatīvā mērīšana

Semantiskais diferenciālis
Tas mēra to, kā cilvēks vērtā kādu situāciju, parādību vai citu cilvēku. Izmanto polārus īpašības vārdus ar parasti 7-11 (piekritības pakāpēm) punktiem starp tiem. Īpašības vārdi var būt dažādi un labi „sajaukti” (nevis „+” vienā pusē un „_” otrā). Rezultātu analīze ir sarežģīta un prasa statistisko metožu pielietojumu. Rezultāts atklāj, kā persona vērtē dažādus jautājumus, problēmas vai kā dažādi cilvēki raugās uz vienu un to pašu problēmu.

Gutmana mērs
Tas vērtē un analizē datus pēc to savākšanas. Gutmana mērs sākas ar lietu (problēmu) kopuma mērīšanu. Tas mēra dažādus fenomenus, ko vēlāk savstarpēji aranžē noteikti hierarhiskā kārtībā. Pētnieks izvēlas problēmas, starp kurām redz loģiskas savstarpējas attiecības. Kad dati ir savākti, pētnieks apdomā visas iespējamās atbilžu kombinācijas. Tad pētnieks analizē, vai starp atbilžu kombinācijām pastāv hierarhija. Izdala – sakārtotas un nesakārtotas kombinācijas.

Secinājumi
Visi pētnieki izmanto konceptualizēšanu – ideju ietveršanu jēdzienos – un operacionalizēšanu – metožu un tehnisku kopumu attīstīšana, lai savienotu to daļu ar empīrisko realitāti. Kvantitatīvie pētījumi vairāk balstās uz deduktīvo caļu, bet kvalitatīvie – uz induktīvo. Pētniekam nozīmīgi ir pamatotība un ticamība.
…