Kvantitatīvās metodes

Pareizi veidota izlase nav mazāk svarīgs pētniecisks solis kā, piemēram, labas anketas vai kodētāja instrukcijas izstrādāšana.

Informācijas vākšanas rezultāts ir atsevišķu datu un viedokļu krājums. Lai to varētu izmantot, jāveic informācijas apstrāde. Informācijas apstrādes procesa galvenais uzdevums ir no daudzām iespējamām darbībām izvēlēties vispiemērotāko. Svarīga informācijas izvērtēšanas joma ir kvantitatīvo un kvalitatīvo attiecību noteikšana starp iegūtajiem datiem. No šī secinājuma tiek izvēlētas attiecīgās pētījuma metodes.
Kvantitatīvās pētījumu metodes:
oriģināli cēlušās no dabas zinātnēm, lai pētītu dabas fenomenus. Kvantitatīvo pētījumu metožu piemēri, kas mūsdienās tiek bieži pielietoti sociālajās zinātnēs, ir pētījuma metodes, laboratorijas eksperimenti, formālās metodes (piemēram, ekonometrija) un skaitļu metodes kā matemātiskā modelēšana. Izplatītas arī socioloģiskās aptaujas, oficiālā statistika, strukturētie novērojumi, kontentanalīze.
Dalībnieka izpēte:
Viena no pierastākajam metodēm kvalitatīvo datu vākšanai, lai gan arī viena no prasīgākajām. Tā pieprasa, ka pētnieks kļūst par pētāmās kultūras vai konteksta dalībnieku. Literatūra par pētnieka pētījumu apraksta, kā iekļūt kontekstā, pētnieka kā dalībnieka lomā, lauka pierakstu izpēte un uzskaite, un lauka datu analīze. Dalībnieka izpēte bieži prasa mēnešus vai gadus intensīva darba, jo pētniekam jāpanāk, lai viņš tiktu uzņemts kā dabiska daļa no kultūras, lai būtu pārliecība, ka pētījums tiešām balstīsts uz dabisku fenomenu.
…