Lapegles koksne ir smaga, sveķaina, ļoti dekoratīva, ar priedei līdzīgu tekstūru – mežsaimniecībā to jau sen uzskata par vērtīgu. Tās kodolkoksne brūngana vai sārtbrūna, aplieva gaišāka, šaura. Lapeglei ir ļoti skaista koksne, kurai piemīt sarkanīga nokrāsa, gadu gredzeni ir spilgti iekrāsoti, labi saskatāmi jebkurā griezumā un tāpēc ir līdzīgi sarkana ozola koksnei. Lapegles koksne ir ļoti izteiksmīga, pat mazā fragmentā ir raksturīgas krāsu pārejas no medus – dzeltenās līdz tumši sarkanajai. To izmanto celtniecībā, zemūdens konstrukciju būvēšanai, kā arī dārza mēbeļu ražošanai.Palielinoties pieprasījumam Eiropā, lapegles zāģmateriālu (KD rough-sawn larch I-IV) cenas kopš aprīļa vidus atkal paaugstinājušās un maija sākumā Baltijas jūras ostā bija 395 - 400 EUR/m3. Lapegles koksni ir grūti apstrādāt, tāpēc ieteicams kokus cirst un zāģēt tikai ziemas salā. Ja to dara citā gadalaikā, griezējinstrumenti nolīp ar sveķiem. Vairākkārt pierādījies, ka visstabilākā ir miera periodā cirsta koksne. Turklāt tai jābūt radiāli zāģētai (gadskārtām jāatrodas paralēli dēļa garākai malai). Visbiežāk deformējas nepareizi apstrādāta koksne, kā arī serdes koksne.
Lapegles izturība. Lapegles koksni pēc izturības var salīdzināt ar ozola koksni. Lapegles cietība ir mērāma 109 vienības, bet ozolam 110 vienības (pēc Brinnela skalas). Lapegles koksnei salīdzinājumā ar priedes koksni no vien un tā paša rajona (austrumu Sibīrijā) pēc audu paraugiem ir augstāki rādītāji (33 – 34%), pēc elastīguma lapegles rādītāji ir par 40% augstāki. Lapegles triecienizturība ir augstāka par 50%. Tātad visi rādītāji lapeglei ir par 30 – 60% augstāki nekā priedei, kas savukārt ir izturīgāka par egli un ciedru. Salīdzinājumā ar cietākajam lapu koku sugām, lapeglei ir augsti rādītāji pēc elastīguma, cietības un trieciena izturības. Lapeglei piemītot fiziski – mehāniskām īpašībām, tās koksne līdz ar to pieprasa speciālu tehnoloģisku pieeju pie tās apstrādes. …
