Lapsa pieder pie suņu dzimtas plēsējiem. Lapsa ir kažokzvērs. Ķermenis slaids (gar. 85 – 60 cm). Apmatojums biezs, ar atīstītiem akotmatiem un biezu pavilnu. Mugura, sānu un aste gaiši ruda līdz sarkanbrūna. Pakakle, krūtis, arī astes gals balts, vēders pelēk balts (reizēm ar melnu joslu). Melni laukumi arī uz kājām, melna ausu mugurpuse. Lapsas pēdas līdzīgas neliela suņa pēdām, to nospiedumi veido pilnīgi taisnu līniju. Ekskrementi parasti spirīski savērpti (gar. apm. 10 cm), ar vienu stipri nosmaiļotu galu.
Lapsas ir sastopamas gandrīz visā Eirāzijā. Latvijā parādījusies vēlajā pēcledus laikmetā un bijusi vienmēr plaši izplatīta. Lapsu skaits Latvijā ik gadus svārstās no 10000 – 12000. Galvenie iemesli, kas nosaka Lapsas skaita svārstības, ir parazīti un slimības (kašķis, trakumsērga), lielie plēsēji (galvenokārt vilki) un barības trūkums. Peļveidīgo grauzēju pārpilnība veicina lapsas savairošanos. Ekoloģiski ļoti plastisks dzīvnieks, kas tikpat labi uzturas gan meža masīvos, gan kultūrainavā, arī apdzīvotu vietu tuvumā.
Bieži sastopama mežmalās, purvmalās, ūdenstilpju piekrastēs, birztalās un krūmu saaudzēs lauka vidū. Lapsas izvairās no lieliem, vienveidīgiem priežu mežu masīviem un stipri pārpurvotām mežaudzēm.…
