Augstāko dievu grupā ietilpa Dievs, Pērkons, Dieva dēli, Saules meita, Zemes māte, debess ģimene: Auseklis, Saule, Mēness.
Senlatviešu mitoloģijā Dievs ir jauns un skaists vīrietis, kurš dzīvo debesīs, izskatā ir līdzīgs karalim, tērpies sudraba apmetnī, brauc lejā no debesīm, lai artu, sētu, izrautu nezāles, medītu, brūvētu alu.
Dieva dēli bija Dieva tuvākie palīgi uz zemes. Dēli bija dvīņi, un visbiežāk parādījās kā divi sirmi zirgi. Viņi varēja vilkt Saules ratus pa debess ceļu.
Debesis kādreiz iedomājās kā lielu kalnu vai arī kā milzīgu jumtu, kas pārvazās zemei pāri. Iespējams, tālab par Dieva zīmi ornamentā kļuvis trīsstūris ar smailo galu uz augšu.
Mēs tagad jo bieži daudzinām Dieva vārdu, bet ne vienmēr zinām, cik dažādus tēlus tas sevī ietver, jo tautasdziesmu Dievs ir citāds nekā pasaku un teiku Dievs, un pavisam citāds ir kristīgās ticības Dievs, ko pielūdz baznīcās. Teiku Dievs ir liels blēdis un viltnieks, viņš gatavs uz visādiem stiķiem, lai apmuļķotu neaptēsto un neapķērīgo Velnu. Mērķis viņam ir - atdot cilvēkiem Velna noslēpto uguni un mājlopus. Teiku Dievs, Velnam pa vidu maisoties, vaiga sviedros pūlējies, pasauli iekārtodams. Pasaku Dievs nebēdās, veca vīriņa izskatā viņš staigā pa pasauli, raudzīdams, kā cilvēki dzīvo. Labos viņš atalgo, bet ļaunos soda.
Citāda attieksme senčiem bijusi pret Dievu, ko daudzina tautasdziesmās un ar ko saistīti ticējumi un ieražas. Tautasdziesmās Dievs ir cieši iesaistīts cilvēka dzīvē, darbojas tajā līdzi īstens tēvs. Viņš ir gan padomdevējs, gan palīgs un spēka devējs grūtā brīdī.
Latviešu Dievs nav malā stāvētājs, viņš allaž ir cilvēku vidū, kā labs saimnieks iet visiem pa priekšu un rāda darbos paraugu. Dievs neapmierināts ar to, ka reiz radījis pasauli. Pasaule ne tikai jārada, tā arī ir jāuztur kārtībā, ja neko nedarīs, pasaule ieaugs nezālēs.
Neredzams, tomēr ir visur klātesošs ir tautasdziesmu Dievs. Senajiem latviešiem bija savas īpašas svētās vietas - kalni, birzis, avoti, akmeņi, kurās viņi savas dievības godāja. Daba bija tā lielā svētnīca, kurā cilvēks runāja ar Dievu, un pāri viņam bija debesis, uz kurām acis augšup pacelt.
Mainās laiki un līdzi tiem arī dievi, bet cilvēks nedrīkst aizmirst savas tautas pagātni.
Laima, Māra - cilvēka dzīves noteicēji, likteņa lēmejbūtnes
Par Dieva pavadonēm pieņemts uzskatīt Laimu un Māru, kaut Laima ir patstāvīga dievība, kas nosaka cilvēka likteni un rada viņu visu mūžu no dzimšanas līdz kapam. Laima ir garīgās dzīves vadītāja.
…
