Latvijas mediji 21.gadsimta sākumā

Visas jaunās tehnoloģijas un informācijas sabiedrības veidošanās Latvijā paver jaunas iespējas attīstīt uz intelektuāli ietilpīgām nozarēm vērstu saimniecību, sekmēt reģionu attīstību, jaunu darba vietu izveidi, iekļaušanos globālajos informācijas un kultūras procesos. Jāatzīst, ka Latvija tomēr riskē pasaules globalizācijas rezultātā pārvērsties par provinci, kurai ir patērētāja, nevis ražotāja funkcijas.10

Mediju darbība (20.gs.beigas – 21.gs.sākums)
Latvijas Republikas likumdošana rada labu ietvaru žurnālistikas neatkarībai. Satversme garantē tiesības uz vārda brīvību un aizliedz cenzūru. savukārt krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam par godu un cieņu aizskarošu izteikumu izplatīšanu medijos. Tas nozīmē, ka žurnālisti, īpaši lokālo mediju līmenī, nav aizsargāti, veicot savus profesionālos pienākumus. Latvijā masu mediju koncentrācija nav sasniegusi tādu līmeni, kas varētu apdraudētu informācijas daudzveidību. Pie lielākajām problēmām tiek pieskaitīta tāda, ka nav pieejama informācija par mediju īpašniekiem un tas notiek tāpēc, ka Latvijas likumi nenodrošina mediju piederības caurredzamību.11
Ir arī tāds fakts, ka pastāv drošu ziņu trūkums par dažu lielāko mediju piederību. Bieži ir sastopama analītiskās, pētnieciskās žurnālistikas vājuma problēma. Par vēl vienu būtisko problēmu vajadzētu minēt specializētu un kvalitatīvu izdevumu pastāvēšanas grūtības komercializācijas un maza mediju tirgus apstākļos.11
…