Kopsavilkums
Latviešiem noteikti netrūkst pašiem savu seriālu, tomēr ne visi no tiem ir veiksmes stāsti.
Var jau būt, ka mūsdienu skatītājs ir izlepis, un pieradis pie amerikāniskā stila, kur viss notiek strauji un brutāli, tādējādi aizmirstot par to, kas ir īstā māksla.
Tomēr, manuprāt, seriālam ir jābūt tādam, lai to skatītājs vēlētos skatīties atkal un atkal. Protams, svarīgi ir katru sēriju beigt ar kādu intrigu, lai skatītājas paliktu interese. Tāpat arī ļoti svarīga ir ticamības sajūta, un to var radīt tikai tad, ja aktieris spēlē labi, un ja aktiera atveidotais raksturs nav pārāk samākslots.
Jo arī dzīvē nav patiesi ļaunu vai patiesi svētu cilvēku. Katram ir savi mīnusi, un katram savi plusi. Turklāt, pat tad, ja tēls ir ļauns, tad visbiežāk tam ir kāds iemesls, kuram vajadzētu noskaidroties seriāla gaitā.
Ļoti svarīgas ir arī seriālam paredzētās dekorācijas, ja tā ir smalka viesnīca, tad tur ir jābūt smalkām mēbelēm, galdiem un visam pārējam dizainam.
Manuprāt, ļoti svarīgs aspekts ir arī tam, vai seriāla stils ir vienots un noteikts, vai ir noteiktas filmēšanas vietas, un vai skatītājam ir skaidrs šis filmēšanas stils. Piemēram seriālā „Saldais pārītis” ir ļoti noteikts stils, bet „UgunsGrēkam” ir ļoti noteiktas filmēšanas vietas.
Pirmie Latvijā ražotie seriāli nav zaudējuši savu popularitāti, jo tiem ir konkrēts un vienots stāsts, problēmas, un pārdzīvojumi, kas skar daudzus cilvēkus, turklāt tiem ir arī vēsturisks aspekts. Varbūt tādēļ tie nav zaudējuši savu popularitāti.
Galu galā, manuprāt mēs varam lepoties ar to, ka mums ir tik daudz seriāli, un katrs cilvēks var izvēlēties to, ko vēlas skatīties. Turklāt Latvijā ražotu seriālu paliek arvien vairāk. Tagad būtu tikai jāpiestrādā pie kvalitātes, un jāapmāca jauni, kino aktieri.
…
