1. Baltijas autonomijas tiesiskā statusa raksturojums Krievijas impērijā.
1710.gada Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (“Akorda panti”) bija agrāk Zviedrijai pakļauto Livonijas un Igaunijas,…., padošanās Krievijas caram Pēterim I.
Pēteris I piešķīra Vidzemei un Rīgai tā saukto Baltijas autonomiju. Tas nozīmē, ka likumdevēja vara Baltijā saglabājas landtāgam. Vācu muižnieki saglabā savus titulus un privilēģijas, uz zemi. Muižnieki apņemas nepieļaut nemierus, uzturēt kārtību Baltijā un maksāt Krievijai pienākošos nodokļus. Baltijas konstitūcijā ir spēkā tikmēr , kamēr katrs valdnieks (cars), nākdams tronī, to parakstīs. Baltijas autonomija saglabājās līdz 19.gs.70-iem gadiem.
Tātad saglabājas Zviedru tiesības un privilēģijas, saglabāja tiesu iekārtu, pašpārvaldes organizāciju, saglabāja vācu valodu kā vietējās pašpārvaldes lietvedības valodu (jo Krievijas impērijā valdoša reliģijā ir pareizticība) , saglabājas Ev.Luteriskās baznīcas tiesības un izglītības sistēmu.
Nīštates miera līgums (1721) 9.pants par privilēgijas , paražas, tiesības un taisnība, kādas tiem bija zem zviedru pārvaldes.
Krievijas imperatoru labvēlības raksti un ukazi (līdz Aleksandram III) [ar agrāko tiesību, privilēģiju un priekšrocību saglabāšanu. Katrīnas II ukazs (1795): brīva ticības apziņa, tiesības, imunitātes un īpašums ikkatram pilnā mērā tiks saglabāts.
3. Dzimtbūšanas atcelšanas mērķis. XIX gs. zemes reforma un tās rezultāti.
Dzimtbūšana bija feodāla un pēc feodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darbavietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.(tas nozīmē, ka tiesības uz zeme viņiem nebija). Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās.
