Latvijas valsts un tiesību vēsture - termini un jēdzieni

Alods:
Kustamas mantas apzīmējums, vēlāk pilnas īpašumtiesības. Pēc VIII gs. brīvi mantojams un neatsavināms nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku alods transformējās brīvzemnieku zemē ar mansu centrā un muižā. Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.

- Aristokrātija:
1. sabiedrības augstākais slānis, elite - veidojusies jau aizvēstures periodā no dzimtu, klanu, cilšu vecākajiem, varoņiem un karadraudžu vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības šķirām un kārtām. Piederību aristokrātijai un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas tituls. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas aristokrātijā. …