Secinājumi
Kopumā tika atrisināts viens uzdevums ar astoņām metodēm. Metodes deva atšķirīgas atbildes. Par labu pirmajai alternatīvai nebija neviena no metodēm, otrajai alternatīvai par labu bija gaidāmās peļņas kritērijs un gaidāmo zaudējumu kritērijs. Par labu trešajai bija gan visvabūtiskākā vides stāvokļa kritērijs, gan galīgā optimisma kritērijs. Par labu ceturtajai alternatīvai bija tikai Sevidža kritērijs, bet savukārt par labu piektajai bija Laplasa kritērijs, galīgā pesimisma kritērijs un Hurvica kritērijs.
Rēķinot pēc gaidāmās peļņas kritērija labāko alternatīvu izvēlas pēc principa: sareizina katra stāvokļa varbūtību ar attiecīgās alternatīvas maksājumu, saskaita tos un alternatīva ar lielāko gaidāmo peļņu ir labākā.
Rēķinot pēc gaidāmo zaudējumu kritērija labāko alternatīvu izvēlas pēc principa: vispirms jāizveido zaudējumu tabula un tālāk aprēķinus veic tāpat kā gaidāmās peļņas kritērijm. Ģaidāmās peļņas un gaidāmo zaudējumu kritēriji dod vienādu rezultātu, jo izpildāmās matemātiskās darbības ir tādas pašas.
Rēķinot pēc visvabūtiskākā vides stāvokļa kritērija labāko alternatīvu izvēlas pēc vienkārša principa: No dotās sākumtabulas izvēlas vides stāvokli, kuram ir vislielākā iestāšanās varbūtība, tad no attiecīgā stāvokļa summām izvēlas labāko un šīs summas alternatīva arī ir labkā. Šai varbūtībai nav nepieciešami nekādi aprēķini.
Rēķinot pēc Laplasa kritērija labāko alternatīvu izvēlas pēc principa: Katram vides stāvoklim piešķir vienādu iestāšanās varbūtību, atmetot esošās varbūtības, tālāk darbojas analoģiski gaidāmās peļņas kritērijam. Daudzās situācijas (arī šinī gadījumā) nav pamata pieņemt vienādu visu stāvokļu iespējamību.
Rēķinot pēc galīgā pesimisma kritērija labāko alternatīvu izvēlas pēc principa: Katrai alternatīvai atrod minimālos maksājumus un tad no tiem izvēlas alternatīvu ar lielākajiem maksājumiem. Šis kritērijs garantē lēmējpersonai, ka zemāk par definēto vērtību rezultāts nekritīs.
…