Lielmolekulārie savienojumi

Polimerizācijas reakciju rezultātā rodas lielmolekulāras vielas, kuras sauc par polimēriem. Polimēru molekulas sauc par makromolekulām. Vielas, kuru molekulas polimerizējas, sauc par monomēriem. Monomēra molekulu skaitu, kuras savstarpēji savienojušās polimerizācijas procesā, sauc par polimerizācijas pakāpi un apzīmē ar n. Atomu grupas, kas makromolekulā daudzkārt atkārtojas, sauc par elementārposmiem. Polimerizācijas pakāpe visām dotā polimēra makromolekulām nav vienāda.
Polietilēns un polipropilēns ir polimēru veidi. Oglekļa atomi tajos sakārtoti garās virknēs, tāpēc tie pieder pie lineāriem polimēriem. Propilēna polimerizācijas procesā var izveidoties polimēra makromolekulas ar 2 veidu struktūrām – stereoneregulāra un stereoregulāra struktūra.
Iegūšana: Polietilēnu rūpniecībā ieguva, izmantojot augstu spiedienu un paaugstinātu temp., tagad trietilalumīnija (CH3–CH2)3Al un titāna (IV) hlorīda TiCl4 klātbūtnē polietilēnu rūpniecībā var iegūt arī parastajā spiedienā un temp. Uzlabojas arī tā kvalitāte, jo šajos apstākļos veidojas polimērs, kura molekulās ir mazāk atzarojumu. Lineārās polimēru molekulas, kurām ir mazāk atzarojumu, blīvāk piekļaujas cita pie citas, un līdz ar to polimērs kļūst izturīgāks.
Fizikālās īp.: Polietilēns ir vieglāks par ūdeni. Tas ir elastīgs, plānā slānī – bezkrāsains un caurspīdīgs. Tam piemīt termoplastiskms – spēja sakarsētā stāvoklī mainīt formu un pēc tam atdziestot to saglabāt.…