SASVEICINĀŠANĀS
Gan darījumu vidē, gan sabiedriskajā dzīvē visi Spānijas sabiedrības slāņi, izņemot visaugstākās aprindas, izturas brīvi un nepiespiesti. Familiritāte ir viena no spāņu rakstura pamata šķautnēm. Istabeni un durvju sargu viņi uzrunā usted (jūs), bet kolēģiem un priekšniekam saka tu (tu). Tas allaž šķiet mulsinoši cilvēkiem no Latīņamerikas valstīm, kur rīkojas pretēji. Nekādā gadījumā nedrīkstētu padotajam sacīt usted, jo tas viņu nostāda vienā līmenī ar mājkalpotājiem. Ikviens nekavējoties sāk saukt sarunu biedru vārdā. Spānijas dienvidos, kur manieres ir mazliet formālākas nekā ziemeļos, paies ilgs laiks, kamēr cilvēki vienosies uzrunāt cits citu uz “tu”.
Cilvēki, kuri ir tuvi graudi, satiekoties, bieži apskaujas. Sievietes savukārt sasveicinoties viegli apskaujas un noskūpsta viena otru uz abiem vaigiem.
SPĀŅU MENTALITĀTE
Vienkāršību Spānijā vērtē augstāk par pašpārliecinātību. Sava pārākuma, intelekta spēju izrādīšana vai spēju izrādīšana neizpelnās apkārtējo atzinību. Saskarsmē ar pašpārliecinātiem cilvēkiem, kuri mēģina radīt iespaidu, ka visu zina labāk, piemēram, vāciešiem vai britiem, spāņi var izskatīties bikli vai svārstīgi. Runājot svešvalodās, spāņu mazvērtības komplekss pieaug, jo viņi bieži vien baidās, ka tiks izsmieti par savu slikto izrunu un vājajām zināšanām. Spānijas iedzīvotājiem ir izteikta goda izjūta un pašcieņa. Ikviens sīkums, kas to mazina vai aizskar, var sabojāt attiecības. Tāpēc ir svarīgi zināt, ar ko īsti viņi lepojas. Tehniskās iemaņas, profesionalitāte un kompetence spāņiem rūp mazāk nekā lepnums par personīgajām rakstura īpašībām. Izturēšanās, ko ārzemnieki reizēm mēdz tulkot kā neiecietību pret citu cilvēku viedokli, pēc spāņu ieskatiem patiesībā apliecina, ka viņiem piemīt pašpaļāvība un spēcīga savas vērtības apziņa.
…
