Etiķete, lietišķā etiķete, galda kultūra, protokols – vārdi, kas dažiem cilvēkiem var likties diezgan sveši, darbības, kuras it kā uz viņiem neattiecas, bet tā gluži tas nav. Ja cilvēks strādā, viņam ir savs bizness, viņš pusdieno restorānā, apmeklē sabiedriskos pasākumus vai viņam ir kaut vai neliela saskarsme ar citiem cilvēkiem, pieklājības normas ir jāievēro.
Svešvārdu vārdnīca vārdu “etiķete” skaidro šādi – stingri noteiktas uzvedības un izturēšanās normas kādā sabiedrībā. Jāpiebilst, ka laikam ejot, sabiedrība ir atmetusi daudzas pārspīlētas pieklājības un uzvedības normas, etiķete mainās līdz ar laikmetu un tā vairs nav tik stingri noteikta. Bet, ja runā par protokolu, tad tas jau ir stingrāks uzvedības modelis, kas pastāv starp valstu pārstāvjiem, diplomātiem un valdībām, un tas nepakļaujas tik biežām izmaiņām kā etiķete.
Visstingrākā etiķete un protokols tiek ievērots saskarsmē ar karaliskajām personām. Bet kā jebkurš darbs, arī etiķetes iegaumēšana ir jāsāk no visvienkāršākā, no tā, ar ko mēs saskaramies ikdienā, respektīvi – etiķete darbā.
Uzvedības formas darbavietā daudzējādā ziņā neatšķiras no uzvedības formām privātajā dzīvē. Tomēr ir nianses kas jāievēro.…