Likviditātes risks

Likviditātes risks ir finansu iestādes spēja segt nomaksājamā saistības ar līdzekļiem, kuri ir naudas līdzekļu formā vai kurus var nekavējoties pārvēst naudā.
Likviditātes risks ir iespēja, ka banka neuztur pietiekami daudz līdzekļu skaidras naudas un likvīdu aktīvu formā, lai varētu izpildīt visas klientu prasības atbilstoši līgumiem. Nepieciešamās likviditātes skaitliskais lielums ir grūti nosakāms, jo ir pārāk daudz faktoru, kas to ietekmē: termiņnoguldījumu īpatsvars klientu noguldījumos, tirgus situācija un bankas tēls, klientu un bankas darbības specifika. Latvijas Banka ir noteikusi minimālo likviditātes rādītāju (30%), kas ir obligāts visām bankām.
No vienas puses, klientus iepriecina augsta bankas likviditāte, kas liecina par bankas spēju nekavējoties izpildīt savas saistības, no otras puses, - jo likvīdāki ir aktīvi, jo tie ir mazāk ienesīgi, tāpēc bankas cenšas uzturēt optimālu, tirgus situācijai atbilstošu likviditāti. Būtībā prasme vadīt likviditāti nosaka likviditātes risku.
Banka ir pakļauta ikdienas riskam, ka tai būtu nepieciešams izmantot pieejamos naudas līdzekļus un īstermiņa likvīdos aktīvus īstermiņa saistību izpildei. Aktīvu un pasīvu, kā arī ārpusbilances posteņu termiņu attiecība ir saistīta ar likviditātes risku un norāda, cik lielā apmērā būtu nepieciešami naudas līdzekļi, lai izpildītu esošās saistības. Bankas bieži ir pakļautas likviditātes riskam – nespēt laikā izpildīt savas saistības. Šāda situācija rodas tādēļ, ka bankām ir īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizdevumi. Norēķinu kontu atlikumi ir īstermiņa aizņēmums, un tas jāapmaksā pēc pieprasījuma. Termiņaizdevumi un ķīlu zīmes parasti ir ilgtermiņa aizdevumi, un tie nav jāatmaksā apmērām 3 līdz 5 gadu laikā.…