Literatūras vēsture

„Šie kairieni gluži neapzinīgi spiedās būtnes iekšienē pa jūtu orgāniem, pa poriem, pa visu miesas virspusi.”
Manuprāt, kaisle un erotika literārajam darbam piešķir vēl vairāk pārdzīvojumu, darbs kļūst lasītājam tuvāks. Tas liek lasītājam vēl vairāk iejusties galvenā varoņa lomā, saprast ko viņš jūt, mudina domāt, kā galvenais varonis varētu rīkoties turpmāk un „ko es darītu, ja es būtu galvenais varonis”. Vēl viena dekadences un šī darba neatņemama sastāvdaļa ir pārdzīvojumi, drūmums, nomāktība, kas, nereti, atspoguļo galvenā varoņa psihisko stāvokli.
„Es tapu bāls, es paliku slims aiz domām, aiz ilgām pēc viņām, šīm daudzajām puķēm... .”
Darbs ļoti daudz stāsta par cilvēka psiholoģiju. Galvenais varonis pārcieš lelu iekšējo drāmu, daudz pārdzīvojumu, cenšas tikt cauri grūtībām un tā laika gaitā it kā pamazām iepazīst, sāk saprast sevi un maina savus uzskatus par apkārtējo pasauli. Un viņa izjūtu raksturojums bieži vien nonāk galējībās. Sapratis, cik lielā atkarībā viņš ir ieslīdzis, viņš cenšas tai pretoties, bet ir jau par vēlu. Viņa bojā eja ir nelābjama. Vairs nav neviena pie kā pieķerties.…