Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots

FAKTU ATŠĶIRĪBAS
Kaupo nav specializētu un atsevišķu vēstures avotu tikai un vienīgi par viņa dzīvi, viss, kas palicis, slēpjas hronikās. Kaupo tajās ir pieminēts un viņa darbības var izšķirt, protams, viņš nav centrālā persona, tikai figurāla, tomēr svarīga, ja jau bija vērts pieminēt viņa esamību un daļu dzīves gaitu.
Atskaņu hronikā Kaupo atspoguļots personīgāk, parādīta vairāk viņa emocionālā puse- sajūtas, piemēram, sakarā ar savdabīgo pieķeršanos Meinhardam. Toties Indriķa hronikā vienkārši viņu parāda kā vadoni, kas padzīts no savas paša pils, bet iekšējos iemeslus nemaz neatklājot. Mēs noprotam, ka viņš palīdzējis nosargāt Rīgu, bet tas pasniegts kā virspusējs fakts. Iespējams, tas izskaidrojas ar to, ka pati Atskaņu hronika dēvēta vairāk par t.s. rīmju hroniku un tās valoda vienkārši ir poētiskāka, gluži tādēļ parādās vairāk empātijas.
Salīdzinājumā ar Indriķa hroniku, Atskaņu hronikā Kaupo pieminēts daudz retāk, pietam, bieži pieļautas arī neprecizitātes gadskaitļos un notikumos kā tādos. Turpretim, Indriķa hronikās vēstījums sniedz bagātīgāku faktu izklāstu, kas arī ir vieglāk uztverams, jo rakstīts saistītā tekstā.
Vispārīgi domājot, atšķirības varētu slēpties faktā, ka autori ir dažādu kārtu cilvēki. Indriķa hronikas autors ir garīdznieks, tāpēc visu skata kā mācīju ideoloģija neizceļot lietas, kas tai šķiet bezjēdzīgas, kas neietekmē draudzi. Bet Atskaņu hronikas autors bija ordeņa brālis, rakstot reizē no reālās puses, kuru apvieno ar savu izpratni par lietu kārtību pasaulē.
…