Loģiskās pamatfunkcijas un shēmu izveide uz to bāzes

Ciparu automātikas iekārtās informāciju parasti kodē ar diviem dažādiem sprieguma līmeņiem. Vienu no tiem pieņemts uzskatīt par loģisko nulli (turpmāk apzīmēsim ar 0), bet otru – par loģisko vieninieku (1). Aplūkosim tādas iekārtas, kurās loģiskajai nullei atbilst zems potenciāls (piemēram, spriegums uz piesātināta tranzistora), bet loģiskajam vieniniekam – augsts pozitīvs potenciāls (attiecīgi – spriegums uz aizvērta tranzistora). Tā, piemēram, plaši lietojamajās ciparu integrālo mikroshēmu sērijās K155, K133 u.c. loģiskajai nullei mikroshēmas izejā atbilst sprieguma vērtības no nulles līdz +0,4 V, bet loģiskajam vieniniekam no +2,4 V līdz +5 V.

Loģiskie elementi
Loģiskie elementi ir shēmas, kuru izejas signāls ir atkarīgs no ieejas signālu kombinācijas un var pieņemt divas dažādas vērtības – 0 vai 1. Loģiskie elementi informāciju apstrādā pēc loģikas algebras likumiem. Aplūkosim galvenās loģiskās funkcijas un to realizāciju loģiskajos elementos. …