Lopkopība ir lauksaimnieciskā ražošanas nozare, kas nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, to ēdināšanu, izmantošanu, audzēšanu un turēšanu, esošo šķirņu izkopšanu, to produktivitātes celšanu un jaunu saimnieciski noderīgo šķirņu izveidošanu. Lopkopībā izmanto dažādas metodes: ekstensīvu un intensīvu mājdzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
Ekstensīvā lopu turēšana ir drīzāk vēsturiska kategorija, bet domājot par mājdzīvnieku labturības, bioloģiskās lauksaimniecības un nepiesārņotas produkcijas ieguves jautājumu risināšanu, mēs daļēji atgriežamies pie šādas lopu turēšanas un izmantošanas sistēmas.
Intensīvu lopkopību var nodrošināt tikai labi attīstīta augkopība, kas veido lopkopības pamatu – lopbarības bāzi. To raksturo mājdzīvnieku straujš produktivitātes pieaugums, kā arī mājdzīvnieku skaita palielināšanās noteiktā teritorijā. Intensīvā lopkopības attīstība var kļūt kaitīga vai pat naidīga videi.
Svarīgākie jautājumi, kuri jāizvērtē un jāatrisina valsts un katras saimniecības līmenī ir:
1.Mājdzīvnieku blīvums – mājdzīvniekiem to mītnēs jānodrošina zootehniskajām prasībām atbilstoši turēšanas apstākļi un mājdzīvnieku uzskaite jāveic atbilstoši Latvijas Republikas pastāvošajiem normatīvajiem aktiem. Jābūt līdzsvaram starp mājdzīvnieku skaitu saimniecībā un mēslojuma iestrādāšanai pieejamām zemes platībām ko raksturo ar dzīvnieku blīvumu. Lai novērstu vai samazinātu dzīvnieku blīvuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, jāievēro mājdzīvnieku audzēšanas pamati.
2.Mikroklimata uzturēšana dzīvnieku mītnēs – mēsli un virca regulāri jāizvāc no dzīvnieku mītnēm. …
