Lotārs Dubkēvičs "Līderība vadīšanā"

Kopsavilkums un secinājumi
Vadība un līderība ir vadības procesa divi aspekti. Līderība un vadība ir vadītāja sociālo lomu kopums, kas nereti ir pretrunīgs. To realizēšanās parādās konkrētās situācijās, attiecību interpretācijās, kas atkarīgas no vadītāja personības. Līderība lielā mērā ir atkarīga no iedzimtām īpašībām, tomēr līderībai realizējoties vadīšanā, ļoti būtiski ir apgūt arī ļoti labas sociālās prasmes.
Līderība ir grupas fenomens, jo līderis spēj ietekmēt savus sekotājus, un arī paši sekotāji var radīt iespaidu uz savu līderi. Sociālā un emocionālā inteliģence ir ļoti būtiski vadības aspekti.

Līderības teorijas var klasificēt šādi:
Līdera iezīmju teorijas;
Līdera uzvedības pieeju teorijas;
Situatīvās un nejaušību (iespēju) pieeju teorijas.
Efektīvai līderībai svarīgas ir gan tehniskās, gan kognitīvās spējas, prasmes un emocionālā inteliģence. Visaugstākā līmeņa līderību var raksturot kā transformatīvo līderību. Šie līderi spēj veiksmīgi darboties dažādās sarežģītās organizatoriskās vidēs. Transformatīvās līderības teorijas centrālais aspekts ir harizmas, idealizētās ietekmes izmantošana. Tiek uzskatīts, ka sievietēm izteiktāk piemīt transformatīvais līderības stils.
Līderībai ir gan savi psiholoģiskie vilinājumi, gan riski. Visnozīmīgakais vilinājums ir vara, bet riski – pārslodze, stress, emocionālā izdegšana.
Jebkuram cilvēkam svarīga ir pašlīderība kā pašrefleksija. Cilvēkam ir jāprot paskatīties uz sevi no malas, analizēt savas prasmes un spējas, tādējādi izvērtējot savu potenciālu uzņemties vadību un kļūt par līderi.
…