IEVADS
Es izvēlējos šo tematu, tāpēc ka šis ir ļoti interesants temats kā tāds un šeit ir daudz interesanta, kā viens cilvēks sapulcina ap sevi vairākus cilvēkus (bieži vien citādi domājošus) un spēj viņus motivēt kopīgam darbam un kopīgiem pūliņiem, lai sasniegtu maksimāli labu rezultātu. Citiem tas izdodas labāk, citiem sliktāk. Latvijas Republikas vēsturē(es šoreiz speciāli nepieminu okupācijas laiku) ir bijuši vairāki ministru prezidenti-spilgtas personības, kuras pašā neatkarīgas valsts veidošanās sākumā uzņēmās grūto, bet ļoti atbildīgo darbu. Taču, pateicoties tādiem vīriem kā K. Ulmanis un Z. Meirovics Latvijas varēja sākt attīstīties. Faktiski Ministru kabinets ir tas, kurš vada valsti un, kura pārziņā atrodas ekonomika un finanses, ārlietas un iekšlietas.
Jamēs sākam skatīt vēsturē kā tad veidojās Latvijas Valsts un viņas ministru kabineti, tad mums jāsāk savi pētījumi ar 1917. gada rudeni, kad Rīgā nodibinājās Rīgas Demokrātiskais bloks. Tā vadībā tolaik atradās K. Ulmanis, M. Skujenieks, M. Valters un P. Kalniņš.
“Turpmāk vēstures attīstība ievirzījās tādā gultnē, ka kļuva iespējama Latvijas Valsts dibināšana, Šajā jautājumā vienošanos panāca LPNP un RDB, izveidojot pilnīgi jaunu politisku organizāciju- Latvijas Tautas Padomi”
Līdz satversmes sapulces sasaukšanai tP uzņēmās suverēno varu valstī. Par LTP priekšsēdi tika apstiprināts jurists J. Čakste. Pagaidu valdības sastādīšanu uzticēja K. Ulmanim.
LTP nolēma pasludināt Latvijas valstisko neatkarību 1918. gada 18.novembrī. kas arī tika izdarīts Nacionālā teātra telpās.
“Sēdi noslēdzot, visi klātesošie nodziedāja latviešu tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!"
Latvijas neatkarība nu bija pasludināta, taču jaunajai valdībai stāvēja priekšā grūts un ļoti smags darbs.
“1918.gada novembra beigās visa praktiskā vara Latvijā atradās vācu okupācijas iestāžu rokās”.
Saglabājās arī lielinieku klātbūtne un vara. 1918. gada 17. decembrī valkā P. Stučkas valdība pasludināja latviju par padomju republiku. Taču šī valdība veica vairākus pasākumus, kas radīja iedzīvotājos dziļu neizpratni un sašutumu un visbeidzot arī naidu. Viņi likvidēja privātīpašumu, apšāva bāgātos saimniekus un panāca to, ka iedzīvotāji sabēga mežā un kļuva par partizāņiem.
…