Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека

СкидкаВыгодно: цена со скидкой!

Обычная цена:
14,20
Экономия:
1,99 (14%)
Со скидкой*:
12,21
Купить
Добавить в список желаний
Идентификатор:541169
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 24.03.2002.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
Фрагмент работы

Tautsaimniecības nozares, to klasifikācija. Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūra, to attīstības problēmas. Makroekonomikas plūsmas, makroekonomikas pamatrādītāji. Iekšzemes kopprodukts, tā aprēķina metode. Iekšzemes kopprodukta izlietojums. Nodarbinātības rādītāji. Inflācija, tās aprēķina metodes. Ekonomiskā augsme, tās būtība, noteikšana, nozīme. Ekonomiskās augsmes faktori.

TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARES, KLASIFIKĀCIJA
Visa saimnieciskā darbība tiek klasificēta pa tautsaimniecības nozarēm. Pavisam ir 15 nozares, kuras sadalītas 2 grupās:
1.ir 6 ražošanas nozares:
lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība;
zvejniecība;
ieguves rūpniecība;
apstrādes rūpniecība;
elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde;
būvniecība.

2.ir 9 pakalpojumu nozares:
tirdzniecība;
transports un sakari;
izglītība;
veselības aizsardzība;
komercpakalpojumi;
valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana;
viesnīcas un restorāni;
finanses;
pārējie komunālie, sociālie, individuālie pakalpojumi.
Latvijā pakalpojumu nozares darbības rezultāts veido vairāk nekā 60 % no IKP, attīstītajās valstīs šis īpatsvars ir vēl lielāks.

NOZARU STRUKTŪRA, ATTĪSTĪBA
IKP struktūra 2000.gadā procentos.
tirdzniecība 18.1%;
transports un sakari 16.2%;
apstrādes rūpniecība 14.5%;
komercpakalpojumi 10.5%;
būvniecība 6.8%;
valsts pārvalde, aizsardzība 6.5%;
pārējās nozares 27.4% (izglītība 5.4%, finanses 4.9%, vismazāk 0.4% - zvejniecība, 0.1% - ieguves rūpniecība.)

2000.gadā bija vērojams pieaugums gandrīz visās nozarēs. Pakalpojumu nozarē 2000.gadā bija vērojams vislielākais apjomu pieaugums. Šai nozarei ar arī vislielākais kopējais īpatsvars IK struktūrā – 70.2%. Īpaši jūtams ir apjomu kāpums tirdzniecībā, kurai jau kopš 1997.gada ir strauja attīstības tendence. 2000.g. tirdzniecības nozares īpatsvars IK ir pieaudzis par 2.43 % salīdzinājumā ar 1999.gadu.
Šo apjomu pieaugumu noteica lielveikalu izveidošanās un attīstība.
Stabili arī attīstās komercpakalpojumu nozare. Būtisku nozares daļu 18% ieņem reklāmas pakalpojumi, kuru apjoms ir pieaudzis par 27%.
Transports un sakari ir ievērojami pieauguši. Visos transporta veidos 2000.gadā ir audzis kravu apgrozījums, vienīgi pasažieru pārvadājumos ir vērojams samazinājums.
Stabili attīstās būvniecības nozare. Pēc ievērojama krituma 1990.-1993.gadā, šī nozare ir sākusi attīstīties tikai kopš 1999.gada. Šajā nozarē 2000.gadā ir ievērojams kāpums – 8.4%.
Apstrādes nozare pēc 1998.g. straujā apjoma pieauguma bija pārdzīvojusi kritumu 1999.gadā, bet 2000.gada apjomi ir nedaudz uzlabojušies par 5.7%. Daudzas tās apakšnozares strādā pēc ārzemju pasūtījumiem, līdz ar to attīstību ietekmē pasūtījumu apjoms, kā arī valūtas kursa svārstības.
Neskatoties uz eiro kursa samazinājumu, tekstilmateriālu ražošanas apjomi auguši par 9.2%, kāpuši arī metālizstrādājumu ražošanas apjomi.
Lielu kāpumu uzrādījusi farmācijas rūpniecība un kosmētisko līdzekļu ražošana – 21.9%.
Lauksaimniecībā 1999.gadā bija apstājies kritums, kurš bija iesācies 1998.gadā pēc Krievijas finansu krīzes. 2000.gadā šī nozare ir uzrādījusi kāpumu par 4.8%, tā pamatā ir pieaugums augkopībā un lopkopībā.
Joprojām mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošanas nozare parāda augstas attīstības tendences. Koksnes un tās izstrādājumu nozarei ir vislielākais īpatsvars Latvijas eksportā (35.3%), un Latvijas eksporta partneri pēdējā laikā ir Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Lietuva, Igaunija.
Zvejniecības nozare no 1996.-1999.g. piedzīvoja kritumu, bet 2000.gadā arī tai vērojams apjoma pieaugums par 8.6%. Tas attiecas arī uz zivju produkcijas realizācijas apjomu pieaugumu. 77% saražotās zivju produkcijas tiek eksportēti, eksportē arī svaigas izejvielas, paplašinās noieta tirgi ārvalstīs, galvenokārt Krievijā.
Banku sektors 2000.gadā guva 36.9 miljonus latu lielu peļņu, kas pārsniedz 1999.gada rezultātus par 19 milj.Ls. (99.g. – 17.9 milj.Ls.).
Lielākie ieņēmumi bija procentu ieņēmumi no klientiem izsniegtajiem kredītiem – 34% un komisijas naudas – 24%. Procentu ieņēmumi no prasībām pret kredītiestādēm veido 11% no kopējiem ieņēmumiem.
2000.gadā ir pieaudzis arī ilgtermiņa kredītu apjoms (par 45% pieauga kredīta apjoms, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu, tajā skaitā ilgtermiņa kredīta apjoms pieauga par 86%).
Sekmīgi attīstās arī hipotekārā kreditēšana.
Visvairāk kreditēta tiek tirdzniecība, apstrādes rūpniecība. Kredīti nerezidentiem ir samazinājušies par 32 milj.Ls. jeb 18%.
Transports. 2000.gads Latvijas ostām ir bijis veiksmīgs. Pieaugums vidēji lielajās ostās – 10%.
Latvijas ostas un transports ir konkurētspējīgi, ar nosacījumu, ja Krievijas dzelzceļa tranzīta politika nav diskriminējoša.
Latvijas ostās kravu apgrozījums ir audzis. 1999.gadā tas bija samazinājies. Arī tranzītplūsma caur Latviju nav samazinājusies.
Transports ir nozīmīga valsts tautsaimniecības nozare, kas veido aptuveni 10% no IKP pievienotās vērtības. Transporta un tranzīta uzņēmumu ienākumi gadā pārsniedz 250 milj.Ls. Latvijas transporta uzņēmumu ienākumi ir no Krievijas tranzīta, kā arī no sadarbības ar Baltkrieviju un Kazahstānu. Kopā 10 Latvijas ostās 2000.gadā tika pārkrauts par 5.7% vairāk nekā 1999.gadā. No tām 90% ir tranzītkravas (Ventspils ostā tās veido gandrīz 100%, Rīgas un Liepājas ostās aptuveni 75%).
Lielākā daļa no tranzītkravām (vairāk nekā 60%) ir jēlnafta un naftas produkti.
Nozīmīgas kravu grupas ir minerālmēsli un kokmateriāli. Līdere starp reģionālajām ostām ir Skultes osta.
Latvijas Dzelzceļš. Tranzītpārvadājumi pa dzelzceļu sasniedz 4.5% no visām pārvadātajām kravām. 20z00.gadā pamazām sāk uzlaboties dzelzceļa kravu apgrozījuma rādītāji. Labākus saimnieciskos rādītājus iegūt apgrūtina valsts sociālo funkciju risināšana – valsts un pašvaldības nesedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu radītos zaudējumus.
Autopārvadātāju problēma – nepietiekamais Krievijas atļauju skaits.
Autotransporta kravu apjomi 2000.gadā samazinājušies par 1.5%. Pēdējos gados Latvijas lielākās investīcijas ieguldītas tieši galvenajos tranzīta koridoros un ostās.
Mežu nozare . 2000.gads visiem mežu nozares uzņēmumiem nav bijis vienāds, jo daudzi cieta no eiro kursa krituma, tāpēc samazinājās to neto apgrozījums, tomēr daudzi 2000.gadā uzrāda lielāku neto apgrozījumu nekā 1999.gadā.
Bez eiro, ieņēmumu apgrozījumu ietekmēja arī uguns. Piemēram, A/S Vulkāns neto apgrozījums ugunsgrēka dēļ 2000.gadā bija par 1.49 milj.Ls mazāks nekā 1999.gadā. Arī SIA Ventspils koks cieta no ugunsgrēka.
Neraugoties uz grūtībām, 2000.gadā mežu nozares devums eksportā ir palielinājies līdz 43.2% no Latvijas kopējā eksporta.
Tekstilindustrijas ražošanas apjomi pieauguši par 10%. Lielākā daļa tekstilindustrijas uzņēmumu plāno strādāt ar tādu ražošanas pieaugumu, lai šogad sasniegtu Krievijas ekonomiskās pirmskrīzes sākuma līmeni. Šiem uzņēmumiem, lai varētu modernizēt savas ražotnes, trūkst apgrozāmo līdzekļu. Pelnīt traucē valūtas kursa svārstības (Ls piesaistīts SDR grozam).
Būvniecība. 2000.gadā turpina ikgadējo augšupeju. Ši nozare kopš 1998.gada ir viena no dinamiskākajām nozarēm. No 1995.-2000.g. ražošanas apjomi tajā ik gadu pieaug vidēji par 9.4%.
Pozitīvie rādītāji: - pastāvīgo būvdarbu apjoma pieauguma tempi; būvmateriālu kvalitātes paaugstināšanās, būvniecības pakalpojumu eksporta pieaugums.
2000.gadā notika būvmateriālu cenu samazināšana par 4.1%. Būvniecības nozare ir viena no nedaudzajām, kur saglabājas ļoti zems bezdarba līmenis, trūkst augsti kvalificēti speciālisti, to kompensē ar ārvalstu speciālistu piesaisti. 2000.gadā lielākā daļa 57.4% būvniecības koncentrēta joprojām Rīgā (2.vietā – Ventspils, 3. – Rīgas rajons).
Būvniecības kavējošais faktors reģionos: neattīstīta teritoriālā plānošana, vietējām pašvaldībām nav ne plānojuma, ne apbūves noteikumi. Visvairāk 2000.gadā tika būvēti tirgi, samazinājušies ielu un ceļu būvniecības apjomi. Dzīvojamo ēku būvniecība samazinājusies par 4.7%. Pagaidām dzīvojamā sektora būvniecībā Latvijā dominējošais ir privātais kapitāls, kas tiek ieguldīts galvenokārt savrupmāju individuālās apbūves attīstībā.
Sakari. Telekomunikāciju uzņēmumiem joprojām lielākā peļņa Latvijā. LMT – 25.67 milj., Lattelekom – 23.32 milj.

MAKROEKONOMISKĀS PLŪSMAS
Kopumā aprit 3 veidu makroekonomiskās plūsmas.
1.Plūst resursi jeb ražošanas faktori – zeme, darbs, kapitāls, uzņēmējdarbības spēja (peļņa).
2.Preces jeb produkti (saistīts ar ražošanu, darba gala rezultāta produkti).
3.Nauda – praktiski plūst kopā ar 1. un 2. plūsmu. Nauda plūst divos veidos, kuri mainās:
Ieņēmumi un izmaksas ir viena un tā pati naudas forma;
Līdzsvara nosacījumi balstās uz – vai izmaksas sakrīt ar ienākumiem.
Izņēmums šim principam ir tad, ja naudai neko pretī nedod: nodokļu iekasēšana, transferti, sociālā un humanitārā palīdzība, pensijas, pabalsti, stipendijas.
Investīcijpreces:
1.Celtniecības pakalpojumi
2.Visi ražošanas līdzekļi, pamatlīdzekļi
3.uzkrājumi.
Investīcijpreces ir domātas nākotnei, attīstībai un atdeve būs pēc kāda laika. Piemēram, ieguldījumi zinātnē.
Investīciju avoti:
1.iekšējie (amortizācijas atskaitījumi, nesadalītā peļņa),
2.ārējie (banku kredīti, vērtspapīru pārdošana).

MAKROEKONOMIKAS PAMATRĀDĪTĀJI
1.Makroekonomiskās plūsmas
Lietas, kas aprit ekonomikā – resursi, produkti, nauda.
2.Kopprodukts
Kopprodukts – valsts ekonomikā gada laikā saražoto galaproduktu un pakalpojumu kopējā tirgus vērtība.
Makroekonomikā vērtē kopprodukta pieauguma tempus. Tie parāda vai ekonomika ir augoša un attīstās.
IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju (absolūtais rādītājs).
IKP pieauguma tempi
1990.gada sākumā IKP ievērojami krītas, sākot no 1995.gada tempi sāk augt, krīze tiek pārvarēta. 1997.gadā sasniegts augsts rezultāts ~8.5%.
1998.gadā sakarā ar Krievijas finansu krīzi, pieauguma tempi samazinājās ~2.6%, strauji pieauga bezdarbs.
1998.gadā ~3.9%, 1999.gadā ~1%.
2000.g. Latvijas tautsaimniecībā kopumā bija veiksmīgs, to apliecina aigstie makroekonomiskās attīstības rādītāji. IKP pieaugums bija augstākais starp visām ES kandidātvalstīm, sasniedzot 6.6%. Šādu tempu pieaugumu 2000.gadā noteica veiksmīgā attīstība daudzos tautsaimniecības sektoros (Latvija ir apsteigusi Igauniju).
2001.gada pirmajā pusē IKP pieaugums ir straujš 8.2%.
3.Nodarbinātība
Vērtē nodarbināto skaitu nozaru struktūrā un bezdarba līmeni valstī.
Bezdarba līmenis Latvijā krasi atšķiras pa reģioniem. Rīgā un Ventspilī ir zemākais bezdarbs ~ 3;4%. Latgalē vislielākais ~20%. …

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация