Secinājumi un priekšlikumi
Analizējot studiju darba teorētisko un praktisko daļu, var secināt:
• mūsdienās dabaszinību stundās tradicionālā atprasīšana, jaunās mācību vielas izklāsts, nostiprināšana utt. vairs netiek respektēti, jo neveicina skolēnu radošumu un pētnieciskās iemaņas. Akcents tiek likts uz laboratorijas darbiem un sadarbības prasmju veicinošām metodēm;
• pozitīvu attieksmi pret dabu var panākt, mudinot skolēnu ieklausīties un iejusties dabas dzīvē. Dabaszinību kursā ir ieviestas pētnieciskās darbības jau jaunākajā pamatskolas vecumā, mācot skolēniem novērot un izskaidrot, tādējādi vispusīgi attīstot viņu personību;
• lai dabaszinībās sasniegtu standartā noteiktās prasības, ir jāievēro pieci galvenie principi – sistēmiskuma princips, sistemātiskuma princips, daudzveidīgās uztveres princips, novadpētniecības princips un ekoloģiskās pieejas princips;
• pašlaik dabaszinību metodikā un skolu praksē tiek pielietotas šādas mācību organizācijas formas: mācību stunda, mācību ekskursijas, semināri, praktikumi, eksperimentālie mājas darbi, ārpusstundu un ārpusklases darbi;
• ekskursija iedarbojas uz skolēnu novērošanas spējas izkopšanu, uzmanības asināšanu un domas attīstīšanu, kā arī attīsta iztēli un audzina saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi;
• mācību ekskursijas galvenā priekšrocība ir teorētisko zināšanu nostiprināšana praktiski, skolēniem dota iespēja darboties patstāvīgi;
• ekskursija prasa rūpīgu skolotāja sagatavotību, kas iekļauj precīzu ekskursijas mērķa noteikšanu, laicīgu vecāku informētību, nepieciešamo piederumu un uzdevumu sarūpēšanu, iepriekšējo pētāmā objekta iepazīšanu un ekskursijas rezultātu apkopošanas formas izstrādi.
…