„Tomēr kognitīvā mācīšanās tālu pārsniedz vienkāršu novērotās izturēšanās atdarināšanu.” (Lails E.Borns, Nensija Felipa Ruso, Psiholoģija, 2000, lpp.50). „Par kognitīvo mācīšanos sauc zināšanu un prasmes apgūšanu ar mentālo jeb kognitīvo procesu palīdzību- tie ir procesi, ar kuriem prāts apstrādā informāciju.” (Lails E.Borns, Nensija Felipa Ruso, Psiholoģija, 2000, lpp.50).
„Kognitīvās mācīšanās procesa laikā būtībā nenotiek apgūstamās atbildes reakcijas izpildīšana. Pastiprinājuma vai acīmredzama NS- BS apvienojuma, vai citu faktoru, kas izraisa reflektoras atbildes reakcijas, var arī nebūt. Indivīds mācās klausoties, vērojot, pieskaroties, lasot vai gūstot pieredzi un pēc tam apstrādājot un iegaumējot informāciju.” (Lails E.Borns, Nensija Felipa Ruso, Psiholoģija, 2000, lpp.51).
„Kognitīva aktivitāte ir ienākošās informācijas jēgpilna apstrāde un noglabāšana atmiņā.” (Lails E.Borns, Nensija Felipa Ruso, Psiholoģija, 2000, lpp.51).
„Kognitīvā mācīšanās ir ļoti iespaidīgs mehānisms, kas zināšanas un prasmi cilvēkam ļauj apgūt visu mūžu (Bandura, 1989)” (Lails E.Borns, Nensija Felipa Ruso, Psiholoģija, 2000, lpp.50).
Mācīšanās katram cilvēkam ir ļoti svarīgas, jo tas palīdz apgūt katram no mums kaut ko jaunu. Mācīšanas notiek visas dzīves garumā, no agrās bērnības, kad mēs mācāmies staigāt, zīmējam zīmējumus un mācāmies runāt, līdz tām, ka mēs mācāmies vadīt mašīnu un arī daudz citu sadzīves lietu, ko mēs mācāmies, bez kuriem mēs vienkārši nevarētu iztikt. Tātad mācīšanās palīdz mums nestāvēt vienmēr uz vietās, bet virzīties uz priekšu.
…