2.Kā tiek skaidrotas ķermeņa un dvēseles savstarpējās attiecības?
Mītiskais periods( 7-8 gs.p.m.ē.)
Dvēsele tik uztverta kā īpaša pazīme – ķermeņa dubultnieks. Dvēsele ikdienā nav redzama, un tā pamet ķermeni, cilvēkam nomirstot. Psih. īpašību cēloņi – ārpus cilvēka.
Hinduisms(1500-600g.p.m.ē.)
Nav izteikta dvēseles jēdziena, bet ir „es personības kodols”- Ātmans. Ātmans ir tas pats, kas būtība(brahmans) un visu lietu pamats. Nekas nepastāv ārpus Brahmana. Cilvēks nav sastingusi lieta, bet mainīga būtne, ķermenis noveco, bet indivīds jeb personas paliek tie paši.
Džanaisms (6-5.gs.p.m.ē.)
Dvēseles būtiskā iezīme ir tās apziņa un zināšanas. Dvēselei arvien no jauna iemiesoties liek mūsu darbības sekas jeb karma. Katrai dvēselei piemīt neskaitāmas individuālās īpašības.
Budisms(6-5gs.p.m.ē.)
Budisms noraida patības (dvēseles) jēdzienu, jo nav nekādu ilgstoši pastāvošu substanču. Jaunā dzīvā būtne, kas izcēlusies agrākās vietā, miesas un dvēseles ziņā nav identiska.
Senā Ēģipte(10-20gs.p.m.ē.)
Cilvēks sastāv no miesas, gara dubultnieka un dvēseles. Garam laiku pa laikam ir jāatgriežas miesā. Dvēsele atrodas sirdī vai galvā. Dvēseles dzīves spēka saglabāšanai, kalpo ķermeņa saglabāšana, to iebalzamējot.
Hēraklīts (530--470pr.Kr.)
Cilvēka dzīvē vissvarīgākā lieta ir dvēsele, bet dvēselē – tās spēja racionāli domāt un rīkoties, jo sausāka ir cilvēka dvēsele, jo tā ir gudrāka un labāka. Dvēsele ir kosmosa „uguntiņa”, to iepazīt, nozīmē izprast logosu (nepārtrauktās maiņas likumības). Nesaraujama psihes un kosmosa saikne, ko vada dievi.
Dēmokrits ( 460-370pr.Kr.)
Pasaules un dvēseles uzskats – esamības pamatā ir neskaitāms daudzums atomu matērijas daļiņu. Dvēsele ir atomu substance, kas ir izkaisīti ķermenī. Dvēsele liek ķermenim darboties un pēc tā sabrukšanas, dvēseles atomi atgriežas pasaules telpā.
Pītagors (6-5gs.p.m.ē.)
Cilvēks sastāv no miesas un dvēseles. Dvēsele sastāv no trim komponentiem -sapratnes, prāta un kaislības, un tā ir nemirstīga.
Anaksagors (500-428g.p.m.ē.)
Dvēsele ir nemateriāla. Katru lietu nosaka specifiska attiecība starp šīm vielām. Vielas virzītājs ir nūss (gars).
…
