Mājskolotāja tiesības un pienākumi

Mūsdienu bērniem, lai kur viņi atrastos, katru brīdi nāksies sastapties ar pārmaiņām: apkārtējā vidē, sociālā vidē, izglītībā un tās tehnoloģijās. Mājskolotājs ir tas cilvēks, kurš attīsta bērnos iniciatīvu tiekties pēc zināšanām, prasmēm, veidot attieksmi par tām. Mājskolotājs piedāvā savu attīstības pieeju katram bērnam individuāli. Pēc Ē. Ēriksona psihosociālās attīstības teorijas ir trīs vecuma stadijas, kas atspoguļo indivīda attiecības ar sociālo vidi. Veselīga attīstība Ē. Ēriksona skatījumā ir individuāla pieeja katram bērnam, ģimenes iesaistīšana attīstības procesā, pareiza risinājumu izvēle darbības laikā.
Balstoties uz mājskolotāja filozofisko koncepciju, humānās psiholoģijas pamatā ir nepieciešams izvērtēt katra bērna potenciāls katra bērna pašattīstībai, jāpārdomā audzināšanas procesa būtība un uzdevumi, ir jārada atbilstoši apstākļi bērna attīstībai un bērna pašrealizācijai. Šajā procesā ir ļoti svarīga loma mājskolotājam, viņa personībai un pedagoģiskajai kompetencei.
Strādājot individuāli ar bērnu(iem), ir svarīga mācību procesa struktūras izveide. Tajā ietilpst:
mācību mērķa izvirzīšana;
jaunas informācijas uztveršana, apjēgšana;
jauno zināšanu nostiprināšana;
prasmju un iemaņu izkopšana;
apgūto zināšanu sistematizēšana un vispārināšana;
zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaude.
Pirmām kārtām ir nepieciešami juridiski dokumenti par pedagoga-mājskolotāja izglītību un profesionalitāti, ar kuriem iepazīstas bērna vecāki. Izglītības likums (51. pants) paredz pedagoga vispārīgos pienākumus:
radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;

…