Tipiskākais fovisma pārstāvis – M. Vlaminks(1876-1958).
Viņš no tūbiņām izspiestas, nejauktas krāsas “izsvaidīja” pa audeklu. Nozīmīgākie darbi – Dārzi Šatū(1904),A. Derēna portrets(1905).
Virziena ievērojamākā radošā personība – Anrī Matiss (1869-1954).
Gleznojis klusās dabas, aktus interjerā, portretus, sacerēja figurālas kompozīcijas ar abstraktu tematisko saturu. Par galveno mākslas uzdevumu izvirzīja panākt emocionālo ekspresiju.
No tematikas viedokļa Matisa gleznas var iedalīt 2 grupās:
1. Alegoriskās tēmas(Deja, Mūzika)
2. Dzīvē vēroti cilvēki un lietas (puķes, mēbeles, vāzes) (Portrets ar zaļo līniju (1905),Sarkanā istaba (1908)
Cilvēki Matisa izpratnē ir no papīra izgrieztas plaknes.
Strādājis arī grafikā- zīmējis portretus, darinājis grāmatu ilustrācijas.
Dzīves beigās veidojis arī kolāžas Karaļa skumjas(1952).
Pievērsies arī monumentālajai mākslai – veidojis, piem., interjera dekoru Rožukroņa kapelai Vansā (1948-1953).
Fovisma principu izplatīšanos citās zemēs veicināja Matisa pedagoģiskā darbība.
Pēc 1907.gada fovisma manierē turpināja darboties tikai Matiss un Difē, pārējie pievērsās citiem virzieniem (Vlaminks-ekspresionismam, Markē-reālismam, Derēns-kubismam).
…