Mākslas vēsture

Apdzīvota no 10. g.t.p.m.ē. (starp Tigru un Eifratu, dēvē arī par Mezopotāmiju, tagad. Irākas teritorija), lopkopju tautiņas, sunnītu priekšteči.
Ap 5. g.t. ienāca „melngalvji” – šumeri. Starp 5.gs.p.m.ē. un 3. gs.p.m.ē. kultūras vadība dažādām tautām.
Kopējais mākslas rakturojums – disharmonija, asimetrija, nemiers, traģisma izpausmes.
ŠUMERU – AKADU periods
4. – 3.g.t p.m.ē.
Šinī laikā radīts pirmais likumu krājums, iespējams, ka pirmie izgudrojuši riteni un buru, ēģiptieši tikai pārņēma. Augsti attīstīta lauksaimniecība.
Nozīmīgākās pilsētas: Ūra, Mikura, Uruka, Lagaša.
Dominē pilsētvalstis.
Elobeīdas apmetne. Mājas pamatā – aplis, velāk kvadrāts vai taisnstūris. Viena telpa. Salipināta māla sienas, niedru vai meldru jumts. Vienīgais gaismas avots – durvis, citu atveru uz āru nav.
Statuetes ar dievieti – māti - Ištaras vai Inannas priekštece – ar krūzi rokās.
Baltais un sarkanais templis Urukas pilsētā – no nededzinātiem ķieģeļiem uz mākslīga paaugstinājuma.
Baltais templis – Anu dievam (klāts ar baltām flīzēm). Sarkanais templis – dievietei Inannai (ārējā apdarē zigatu galviņas)
Sienas ar dziļām nišām.
Viena no pirmajām skulptūrām – dievietes Ištaras portrets. Figūras g.k. no māla, paretam no alabastra, smilšakmens, nedaudzas koka.
1.ās daudzfigūru kompozīcijas – ar laulātu pāri – daudz plastiskākas kā ēģiptiešiem, arī ar citām funkcijām (ēģ. – iebaidīšanai ). Figūrām nav kakla, ir akcentētas acis, rokās parasti tur kādu trauku vai saliktas kā lūgšanā. Fig. Izmēri – 20 – 70cm.
Cilvēkam ir pienākums līdzināties dievam, nav teorijas par individualitāti. Dievlūdzēju statujas.
Lēzeni jumti, pandusi pie zikurātiem.…